Sabiedrības neapmierinātība pārauga protestos pagājušajā mēnesī, kad Pekina atteicās pilsētā atļaut pilnīgi brīvas vēlēšanas.
Lielbritānija 1997.gada 1.jūlijā nodeva Honkongu Ķīnai, ar nosacījumu, ka pilsētā tiks atļautas daudz lielākas brīvības nekā pārējā Ķīnā. Tas, pagaidām, nodrošina runas brīvību un iespēju pilsētas iedzīvotājiem iesaistīties protestos pret valdību.
Pekina arī solīja 2017.gadā piešķirt Honkongai tiesības organizēt brīvas vēlēšanas, taču šobrīd plāni ir mainījušies.
Jaunais plāns liedz vietējiem iedzīvotājiem izvēlēties savus kandidātus. Paredzēts, ka no sākuma Pekina izvēlēsies divus vai trīs kandidātus, kuri būs jāatbalsta vairāk nekā pusei no tās izveidotās komitejas biedriem. Kad Ķīnas valdība būs izvēlējusies kandidātus, tiks dota iespēja Honkongas iedzīvotājiem izlemt, kuru no trijiem iecelt pilsētas vadītāja amatā.
Studentu vadītas demonstrācijas Honkongā notika visu aizvadīto nedēļu, bet sestdienas naktī protestētāju skaits Honkongas centrā pārsniedza 10 000.
Policija veica 74 arestus, paziņojot, ka demonstrācija ir nelegāla un tās dalībniekiem jāizklīst.
Svētdien situācija saasinājās, kad policija lika lietā asaru gāzi.
Aģentūra "Reuters" ziņo, ka pēdējo reizi Honkongas policija izmantoja asaru gāzi demonstrantu izklīdināšanai 2005.gadā.
Honkongas centrā, kur atrodas valdības ēkas, satiksme ir paralizēta.
Prodemokrātiskie aktīvisti ir apņēmības pilni demonstrācijas turpināt.
Tikmēr Pekina paudusi pārliecību, ka Honkongas administrācija spēs tikt galā ar protestiem.
Honkongas vadītājs Leuns Čunjins preses konferencē paziņoja, ka viņa administrācija ir apņēmīgi nostājusies pret prodemokrātisko aktīvistu akciju, kuras mērķi ir paralizēt pilsētu.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pilsētas valdība ir gatava jaunām konsultācijām par plānotajām politiskajām izmaiņām.
Politologs Sonijs Lo uzskata, ka šie protesti ir pagrieziena punkts pilsētas kampaņā par demokrātiju.
"No šī brīža būs vairāk konfrontāciju starp pilsoņiem un policiju, iespējams, vardarbīgas," uzskata politologs.
Tomēr viņš norādīja, ka, Pekinai saglabājot stingru nostāju, izeju no šī strupceļa ir grūti saskatīt.
"Valdībai jāapietas ar studentiem ļoti uzmanīgi, nepareiza apiešanās izraisīs tikai vēl lielāku pilsonisko nepakļaušanos," uzskata Lo.