Kā liecina telekanāla TV2 rīcībā nonākusī informācija, šis likumprojekts jau trīs nedēļas ticis apspriest Norvēģijas valdībā. Ceturtdien to plānots iesniegt parlamentā.
Likumprojekts paredz tādiem pacientiem kā Bērings-Breivīks uzbūvēt īpašas ārstniecības iestādes, kurās tiktu nodrošināta augstākā līmeņa drošības pasākumi. Turklāt noziedznieks tur tiktu turēts tik ilgi, kamēr sabiedrībā pastāvētu apdraudējums viņa dzīvībai.
Pašreiz saskaņā ar tiesas rīkojumu Bēringam-Breivīkam tiek veikta atkārtota psihiatriskā ekspertīze. Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Ekspertu slēdziens Norvēģijā izpelnījās asu kritiku un tika plaši apšaubīts, kas pamudināja tiesu pieņemt lēmumu par atkārtotas ekspertīzes nepieciešamību.
Tomēr, neskatoties uz mediķu atklājumiem, galu galā tiesnesis būs tas, kurš izlems, vai apsūdzētajam var tikt piespriests cietumsods.
Bēringam-Breivīkam tiesas priekšā jāstājas 16.aprīlī. Par viņam izvirzītajām apsūdzībām attiecībā uz teroraktu rīkošanu un apzinātu slepkavību ekstrēmistam draud līdz 21 gada cietumsods, taču viņa apcietinājuma termiņu būs iespējams pagarināt tik ilgi, cik vien Bērings-Breivīks tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai.
Jau ziņots, ka Bērings-Breivīks pagājušā gada 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 30 guva ievainojumus, bet apšaudē Ūteijas salā viņš nogalināja 69 cilvēkus, bet vēl 67 tika ievainoti.