G. Smits jau ticies ar virkni izdevniecību, pie kam vairākas no tām paziņojušas, ka baidās no iespējamajām tiesu prasībām, kas varētu būt saistītas ar šādas grāmatas publicēšanu. Svarīgākais ir, ka parasti investīciju banku menedžeri paraksta līgumus par bankas informācijas neizpaušanu, kas var kļūt ar iemeslu, lai sauktu G. Smitu tiesas priekšā.
G. Smits, kurš bija nostrādājis Goldman Sachs 12 gadus, 2012. gada februārī aizgaja no darba, vienlaikus publicējot laikrakstā The New York Times atklāto vēstuli, kurā nosauca bankas vadību, ieskaitot ģenerāldirektoru Loidu Blankfeinu un prezidentu Hariju Konu, par „morāli bankrotējušu”. G. Smits apsūdzēja bankas menedžmentu necieņā un vienaldzībā pret klientu interesēm.
Pēc tam, kad G. Smita vēstule tika publicēta, Goldman Sachs zaudēja aptuveni 2,15 miljardus ASV dolāru savas tirgus kapitalizācijas.
Jāpiebilst, ka Goldman Sachs jau vairākkārt saukta pie atbildības sakarā ar darījumu ētikas pārkāpumiem. Tā 2010.gadā banka tika sodīta ar naudas sodu 550 miljonu ASV dolāru apmērā par nepatiesas informācijas sniegšanu klientiem.