Tomēr Eiropas Kodolizpētes organizācijas (CERN) pārstāvis Džeimss Džiliss apgalvoja: "Mēs netaisāmies prasīt dalībvalstīm papildu naudu, mēs problēmu pievārēsim ar pašreizējo budžetu." Avārija notika 19.septembrī, deviņas dienas pēc aparāta palaišanas, kad elektriskas kļūmes dēļ paātrinātājā izplūda hēlija gāze, nodarot "būtisku mehānisku kaitējumu paātrinātājam". Oficiālā negadījuma izmeklēšanas komisija ieteica CERN papildināt ierīci ar agrā brīdinājuma sistēmu, kas būtu varējusi atklāt hēlija noplūdi jau tās sākumā, taču pagaidām nav zināms, vai šāda sistēma patiešām tiks ierīkota. Eksperimenta aizkavēšanas sarūgtinājusi zinātniekus, kuri šajā laikā cerēja sākt analizēt pirmos no paātrinātāja iegūtos datus. "Šis eksperiments var izmainīt mūsu pasaules skatījumu, un potenciāls nezudīs arī pēc dažiem mēnešiem," BBC tomēr norādīja CERN inženieris Fransisko Bertinelli.
Hadronu paātrinātāja palaišana aizkavēsies
Cilvēces vēsturē apjomīgākais fizikas eksperiments pēc avārijas atsāksies ne ātrāk kā nākamā gada vasarā, paziņojuši Lielā hadronu paātrinātāja saimnieki. Izrādījies, ka bojājumu izlabošanai nepieciešams nomainīt 53 no 57 aparāta magnētiem, kas aizņems vairākus mēnešus un izmaksās ap 35 miljoniem Šveices franku (16 miljoniem latu), raksta Reuters.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.