Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +21 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Iespēja mazināt energoatkarību

Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu. Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.  
Attiecībā uz elektrības piegādēm vienotais enerģētikas tirgus ļautu iegūt energoresursus par zemākām cenām, jo, piemēram, varētu iepirkt lētāku elektrību no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, kuru starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm ļautu arī Latvijas patērētājiem piekļūt pie šo valstu lētākās elektrības. 

Uzsvars uz patērētāju

Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Latvija savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē ir bijusi aktīva EnS izveides procesa dalībniece un ietekmētāja. Pateicoties Latvijas iniciatīvai, topošajā EnS liels uzsvars tiks likts tieši uz patērētāju ieguvumiem. 

Arī EK viceprezidents un atbildīgais par EnS izveidi Marošs Šefčovičs uzsver, ka viens no jautājumiem, par kuru sagaidāmas karstas dalībvalstu diskusijas, būs par to, kas veido elektrības gala cenu patērētājiem, kādas komponentes tajā ietilpst, kas tiek un kas netiek subsidēts, jo situācija dalībvalstīs ir gana atšķirīga, un jāteic, ka ne vienmēr cenas veidošanās ir pietiekami caurspīdīga. Spiridonovs, taujāts, vai arī Latvijai varētu nākties pārskatīt elektrības cenu, to neizslēdz. "Nav noslēpums, ka mūsu obligātās iepirkumu komponentes piemērošanas sistēma nav pati efektīvākā pasaulē. Līdz ar to pieļauju, ka te varētu būt kādas izmaiņas," min Spiridonovs. 

Neiztur stresa testu

Šefčovičs uzsver, ka EnS izveides galvenais mērķis ir padarīt ES mazāk atkarīgu no energoresursu – īpaši gāzes – importa no viena piegādātāja, proti, Krievijas, nodrošināt piegāžu drošību un ilgtspēju, kā arī veicināt atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu kopējā energoresursu patēriņā. Latvijai īpaši svarīga ir jau minētā piegāžu drošība, kā arī ES iekšējā enerģētikas tirgus izveide, kas paredz starpsavienojumu izveidi, lai energoresursi varētu brīvi plūst starp dalībvalstīm. Īpaši svarīgi Latvijai ir starpsavienojumi ES iekšienē attiecībā uz gāzes piegādēm, tādēļ nozīmīga ir jaunā gāzes piegādes starpsavienojuma izbūve starp Lietuvu un Poliju, kuru plānots pabeigt līdz 2019. gadam. Tas ir arī viens no lielākajiem ES enerģētikas infrastruktūras projektiem. Šefčovičs atzīst – visnedrošākajā situācijā attiecībā uz gāzes piegādēm patlaban ir Austrumeiropas un Balkānu valstis. 

To pierāda arī EK sadarbībā ar dalībvalstīm veiktie stresa testi, kuri parāda, kas notiek, ja pārtrūkst gāzes piegādes. Vairākas ES valstis ar tiem tikušas galā gluži labi, pateicoties starpsavienojumiem un dažādiem piegāžu avotiem. Taču ir sešas valstis, starp tām arī Latvija, kurām šie testi uzrādīja nespēju tikt galā ar situāciju. Tādēļ mūsu valstij ir tik svarīgs arī jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā, kas var būt alternatīva Krievijas gāzei. Šefčovičs gan atzīst, ka starpsavienojumu izveide starp ES dalībvalstīm būs ļoti dārga, jo "krīzes laikā ES tikpat kā vispār nebija investīciju, un tagad nokavētais jāatgūst". 

"Pašlaik ES investē par 300 miljardiem eiro mazāk nekā pirms krīzes. EK aprēķini liecina – lai izveidotu pilnībā funkcionējošu iekšējo enerģētikas tirgu, katru gadu līdz 2020. gadam infrastruktūrā būtu jāiegulda 200 miljardi eiro," uzsver EK viceprezidents. Savukārt Latvijas investīcijas enerģētikas infrastruktūrā būs iespējamas EK prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāna ietvaros. Spiridonovs arī uzsver, ka EK jau mudinājusi sākt diskusiju par enerģētikas projektu finansēšanu no struktūrfondiem un nākotnē no šīs sarunas diez vai būs iespējams izvairīties.


Strīdīgais gāzes iepirkums

Viens no strīdīgākajiem jautājumiem saistībā ar vienoto enerģētikas tirgus izveidi ir par kopēju ES gāzes iepirkumu. Praksē, kā stāsta Spiridonovs, tas nozīmētu, ka EK piedāvās juridisku mehānismu, kā dalībvalstu, piemēram, Latvijas un Lietuvas vai Igaunijas, gāzes kompānijas var kooperēties un veikt vienotu gāzes iepirkumu. Šefčovičs norāda, ka, piedāvājot šādu juridisku mehānismu, tiks ņemti vērā ES likumi un starptautiskās saistības, lai netiktu kropļots tirgus. Tāpat iecerēts, ka dalībvalstīm būs jāiesniedz EK savi noslēgtie līgumi par gāzes piegādēm. Tas nodrošinātu lielāku caurspīdību un mazinātu dažādas politisko manipulāciju iespējas. Paredzams gan, ka par šo priekšlikumu ir sagaidāmi daudzu dalībvalstu iebildumi. Pret to jau publiski iestājies Ungārijas prezidents Viktors Orbāns. Arī vairākas Dienvideiropas valstis šo iniciatīvu neuztver ar sajūsmu. 

To, ka debates par EnS izveidi nebūs vieglas, apliecina arī Latvijas eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa (Vienotība) teiktais, ka 10. jūnijā Eiropas Parlamenta "kreisā flanga spēki izgāza ES enerģētiskās drošības stratēģijas ziņojumu".



sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits