"Notikumi Ukrainā liecina, ka šī cīņa turpinās arī Eiropā. Tas nozīmē skaidru vēstījumu Igaunijai un Baltijas jūras reģionam - valsts aizsardzības jomā mums ir jādara vairāk. No mūsu drošības viedokļa joprojām ir ļoti svarīgi pietiekami lieli izdevumi aizsardzības vajadzībām - tas sakāms gan par Igauniju, gan Latviju un Lietuvu," viņš norādījis.
Ilvess īpaši uzsvēris, ka uz NATO var paļauties tiktāl, ciktāl var paļauties uz alianses dalībvalstīm un to atbildības sajūtu.
"NATO uzticamība mūsu reģionā ir atkarīga tiklab no pārējo dalībvalstu gatavības mūs aizstāvēt, kā no pašu Baltijas valstu centieniem ieguldīt līdzekļus savā aizsardzībā," piebildis Igaunijas prezidents.
Viņš mudinājis Baltijas aizsardzības koledžu vairāk iesaistīties reģionālo drošības jautājumu apspriešanā un palielināt kiberdrošības un informācijas tehnoloģiju īpatsvaru savā mācību programmā.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izveidoto Baltijas Aizsardzības koledžu svinīgi atklāja 1999.gada 25.februārī Tartu, Igaunijā. Tās izveidošanu atbalstīja Kanāda, Dānija, Somija, Francija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Zviedrija, Šveice, Lielbritānija un ASV. Kopš koledžas dibināšanas tajā zināšanas apguvuši gandrīz 1000 virsnieku un ierēdņu no 39 valstīm, divas trešdaļas no viņiem ir triju Baltijas valstu virsnieki un ierēdņi.