"Jautājums par mūsu valsts kodolaktivitātēm būs Irānas un P5+1 [piecu ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu un Vācijas] sarunu darba kārtībā," apliecināja amatpersona. "Mūs galvenā prasība ir, lai tiktu atzītas mūsu tiesības uz [kodol-] tehnoloģijām miermīlīgiem mērķiem." "Šīs tiesības ir iegūtas, un mēs neuzskatām, ka attiecībā uz mūsu kodolaktivitātēm ir kādi apspriežami jautājumi," norādīja Mehmanparasts.
Eiropas Savienība (ES) patlaban iepazīstas uz Irānas pozitīvo atbildi uz piedāvājumu, ko tā izteica pagājušā gada beigās, cenšoties atdzīvināt P5+1 sarunas, kas izjuka 2011.gada janvārī. Sarunas var tikt atsāktas, ja Irāna neizvirza nekādus priekšnosacījumus, konkrēti attiecībā uz savu kodolprogrammu, sacīja ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.
Viņas preses sekretāre trešdien apliecināja, ka ES ir saņēmusi Teherānas atbildi uz vēstuli, ko savienība oktobrī nosūtīja Irānas kodolsarunu vadītājam Saīdam Džalili jautājumā par sarunu atsākšanu.
Irānas oficiālā ziņu aģentūra IRNA vēstīja, ka Irānas vēstulē atzinīgi novērtēta sešu pasaules lielvaru vēlme atgriezties sarunās, lai "spertu būtiskus soļus pretī tālākai sadarbībai".
"Irāna ir gatava sarunu turpināšanai," teikts vēstulē, piebilstot, ka Teherāna atzinīgi vērtē Eštones izteikumus, ka ES respektē Irānas tiesības uz kodolenerģiju, kas tiktu izmantota miermīlīgiem mērķiem.
Pēdējās sarunas starp Irānu un pasaules lielvarām notika pirms gada Stambulā un beidzās bez rezultātiem.