Jau ziņots, ka pirmdien Briselē aizvadītajā bloka līderu samitā 25 no 27 ES dalībvalstīm atbalstīja fiskālās disciplīnas līgumu, kas valstīm par pienākumu uzliks veidot sabalansētu budžetu, bet pretējā gadījumā pret tām tiks vērstas automātiskas sankcijas. "Vienošanās mērķis ir stabilizēt eiro un nodrošināt Eiropas ekonomikas izaugsmi," radio RTE skaidroja Gilmors. "Jautājums par to, vai būs referendums, atkarīgs no tā, vai līguma noteikumi atbilst mūsu konstitūcijai, un vispirms mēs lūgsim valdības tieslietu padomnieci izteikt savu viedokli šajā jautājumā."
Iespējamajam referendumam Īrijā rūpīgi līdzi sekos Īrijas partneri ES, jo iepriekš Īrija noraidījusi divus bloka līgumus, kas tika apstiprināti tikai atkārtotā balsojumā.
Opozīcijā esošās partijas Fianna Fail līderis Maikls Mārtins samita iznākumu raksturoja kā vilšanos, norādot, ka nav piedāvāti jauni risinājumi krīzes pārvarēšanai. "Mēs centīsimies saņemt juridisku atzinumu par [līguma] tekstu, taču mūsu nostāja ir tāda, ka ir jākonsultējas ar cilvēkiem par visām nozīmīgajām izmaiņām attiecībā uz mūsu pozīciju Eiropā," skaidroja politiķis.
Arī opozīcijā esošā partija Sinn Fein iebilst pret topošo līgumu, apgalvojot, ka ES amatpersonu rokās līdz ar jauno vienošanos tiks nodota kontrole pār Īrijas fiskālo politiku un budžeta jautājumiem, bet Īrijas tautai tiks uzspiesti "iznīcinoši" taupības pasākumi.
Kā liecina svētdien publiskotā sabiedriskās domas aptauja, trīs ceturtdaļa īru uzskata, ka būtu jārīko referendums par jauno līgumu. Ja tautas nobalsošana tiešām tiktu sarīkota, 40% Īrijas vēlētāju balsotu par jauno vienošanos, 36% savu balsi atdotu pret, bet 24% respondentu nav noformulējuši skaidru nostāju šajā jautājumā.
Pēc starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanas Īrijas tautsaimniecība lēnām atgūstas.
Kā ziņots, 25 ES dalībvalstis pirmdienas vakarā Briselē vienojušās par jauno fiskālās disciplīnas līgumu. Tomēr Čehija un Lielbritānija tam nepievienosies.
Šo līgumu parakstījušās valstis apņemsies sasniegt sabalansētu budžetu, ideālā gadījumā budžetu ar pārpalikumu. Strukturālais budžets, kas neietver tādus vienreizējus faktorus kā parādsaistību maksājumus un ekonomikas ciklu, jānosaka 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Savukārt valstis, kuru parādsaistības veidos zem 60% no IKP, saņems lielākas rezerves - līdz pat 1% no IKP strukturālajam deficītam. Jaunais līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis.