Pirmajiem iespēja piedalīties referendumā ir piecu Īrijai piederošo Atlantijas okeāna salu - Eranas, Golas, Inišbofinas, Inišfrī un Tori - iedzīvotājiem.
Balsošana šajās salās tradicionāli tiek rīkota agrāk, lai nodrošinātu, ka urnas ar balsošanas zīmēm laicīgi sasniedz Īrijas pamatteritoriju, arī tad, ja laika apstākļi izrādītos apgrūtinoši. Balsošana šajās salās tiek organizēta no pirmdienas līdz trešdienai.
Kā liecina nedēļas nogalē publiskotās četras sabiedriskās domas aptaujas, fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju referendumā plāno atbalstīt 57% līdz 60% vēlētāju. Tomēr liela daļa vēlētāju joprojām nav izlēmusi, kā referendumā balsot.
Īrijas premjerministrs Enda Kenijs svētdien uzrunā televīzijā aicināja vēlētājus pārliecinoši atbalstīt līguma ratifikāciju, lai "radītu noteiktību un stabilitāti", kas Īrijai nepieciešama, lai turpinātu darbu pie ekonomikas atveseļošanas.
Īrija līdz šim ir vienīgā ES valsts, kas plāno rīkot referendumu par fiskālās disciplīnas līguma ratificēšanu. Pagātnē Īrija jau ir divreiz šokējusi ES, sākotnēji referendumos noraidot divus ES līgumus - Nicas līgumu un Lisabonas līgumu -, kas tika atbalstīti tikai otrajā referendumā.
Ja kāda valsts neratificēs fiskālās disciplīnas līgumu, tā zaudēs tiesības nākotnē saņemt ES finanšu palīdzības programmu. Līgums spēkā stāsies, kad to būs apstiprinājušas 12 bloka dalībvalstis.
Jau ziņots, ka ES fiskālās disciplīnas līgumu pēc smagām pārrunām martā parakstīja 25 no 27 ES dalībvalstīm, šādi cerot risināt eirozonas hronisko parādsaistību krīzi. Tomēr smagie fiskālie taupības pasākumi daudzās valstīs ir izraisījuši asu pretestību jaunajam ES līgumam.