Īrijas nomaļajās salās sākusies balsošana referendumā par ES fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju

Tie uzvalkotie, kas no Latvijas puses šo te parakstīs nesarīkojot par to referendumu, būs saucami pie atbildības par valsts nodevību. Ne vairāk, ne mazāk, bet tā IR valsts nodevība.. Valsts varas nodošana svešās rokās ir pat vairāk kā vienkārši apvērsums! Un NA var mierīgi mest pie malas savu tejāteri ar dižo nacionālismu un Latvijas mīlestību.. atbalstot šo dokumentu un pat neieminoties par nepieciešamību rīkot referndumu viņi ir klaji parādījuši, ka viņus interesē tikai viņu sīkā vara.. par latviešiem un Latviju kopumā viņi nedomā vairāk kā jebkurš cits pie siles sēdošais. Un paldies protams arī Vienotība, kas apgrūtināja referenduma sasaukšanas procedūru tautai :))) Vēl precīzāk notrāpīt ar laikiem nevarēja :))

(http://www.diena.lv/blogi/es-fiskalais-pakts-13949080) Pats līgums latviešu valoda atrodams Saeimas lapā.

Īriem dota iespēja pašiem lemt par dalību ES Fiskālajā paktā! Vai mūsu Saeima dos mums arī šo demokrātisko iespēju lemt par to vai atdod lēmēvaru pār mūsu budžetu EK?

Kā ziņo Red Globe, Īrija šķiet ir vienīgā valsts, kurā tiks ļauts tautai referendumā nobalsot par vai pret ES Fiskālo Paktu. Referendums paraudzēts 31. Maijā. Republikāniskas, sociālistiskas organizācijas, kā arī arodbiedrības aicina tautu balsot „pret” šo paktu. http: Līdzīgi kā Lisabonas un Nizzas līgumu pieņemšanas gadījumā arī šoreiz mums jau pazīstamā Īru partija Republican Sinn Féin (RSF) uzsāk jaunu kampaņu savā mājas lapā pret Fiskālo paktu. Kā mēs labi atceramies, abus iepriekšējos līgumus Īru tauta noraidīja. Īri tiek uzsaukti pēdējo suverenitātes daļiņu neatdāvināt globālajam finanšu elites diktātam. Ar šo referendumu Īri grib iedrošināt arī citas ES saimes valstu tautas, nepakļauties bezierunu parlamentārajam diktātam globālās finanšu elites varas stiprināšanā. Es ļoti ceru, ka arī šoreiz Īrijas tauta „šokēs ES” ar savu suverēno nostāju un savas suverenitātes aizsardzību tāpat kā Nicas un Lisabonas līgumu gadījumos!

Mūsu mēdiji un valdība savā neizmērāmajā nekaunībā pat nosaukuši šo Valsts suverenitātes deleģēšanas paktu nedemokrātiskām institūcijām par „zelta likumu”, kas jāiekļauj Satversmē. „Šobrīd visām Saeimas komisijām jau ir nodoti divi Satversmes grozījumu projekti. Pirmos, tā sauktos fiskālās disciplīnas grozījumus, iesniegusi valdība. Saskaņā ar tiem, Saeima būtu atbildīga par taupības budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei.” (Diena, 1.5.2012.)

Atbilstoši šī līguma tekstam, līgumu parakstījušām valstī dalība jaunajā Fiskālajā Savienībā jāratificē atbilstoši saviem normatīvajiem aktiem. 31. maijā notiks šī līguma ratifikācijas 2. lasījums. Tā ir arī diena, kad īri par šo pašu līgumu lems referendumā. Tā ir iespēja mums, Latvijas suverēnam, iziet uz ielām, pie Īrijas vēstniecības, pie Saeimas nama un demonstrēt savu solidaritāti ar īriem un savu neapmierinātību pret Latvijas suverēna ignorēšanu no valsts pārvaldes un Saeimas puses. Kādēļ mēs netiekam informēti par tik svarīgiem notikumiem Latvijas Valsts uzbūvē, kuri ietekmēs mūsu visu nākotni, Latvijas eksistenci un tās sabiedrības labklājību?

- Pēc aktuālajām ziņām pastāv augsts varbūtība, ka ES Fiskālā Pakta līguma saturs vēl tiks mainīts. Nav gan zināms, vai izmaiņas būs būtiskas vai tikai formālas. Tādēļ Latvijas Valsts suverēns pieprasa no saviem 100 priekšstāvjiem neratificēt šo līgumu, kamēr tā galējais teksts vēl nebūs pieņemts. - Latvijas Valsts suverēns, tauta pieprasa no saviem 100 ievēlētajiem priekšstāvjiem uz 4 gadiem, nesaistīt Latvijas Republiku ar jaunām normām un līgumiem priekšlaicīgi. Kā norādīts līguma, „Ne-eirozonas valstīs līgums stāsies spēkā tad, kad tās Līgumu būs ratificējušas un pievienojušās eirozonai. Ja ne-eirozonas valsts to vēlas, tā var paziņot, ka piemēros Līguma III (fiskālā disciplīna) un IV (ekonomikas politikas koordinācija) sadaļas arī ātrāk.” „Tā kā Latvija šo Līgumu piemēros tikai pēc tam, kad tiks ieviests eiro (ne ātrāk kā 2014.gada 1.janvārī),” tad Latvijas suverēns pieprasa no saviem 100 priekšstavjiem nepakļaut savu Valsts Budžetu priekšlaicīgi riskam zaudēt pār to savu suverenitāti.

- Šī līguma normas ir pretrunā ar Latvijas suverenitāti un atņem LV Valdībai tās pamatu, kā tas norādīts likumā „Likums par budžetu un finanšu vadību”. Skatīt „1. pants. Budžets un tā mērķis (1) Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā.” Valdība bez pamata nav Latvijas Valsts suverēnam vajadzīga.

- 8. Pants, 2. punkts: „Ja, pamatojoties uz savu vai Eiropas Komisijas izvērtējumu, kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka cita Līgumslēdzēja puse nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 1. punktā minēto Tiesas spriedumu, tā var vērsties Tiesā un prasīt finansiālu sankciju piemērošanu, ievērojot kritērijus, ko Eiropas Komisija noteikusi atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. pantam. Ja Tiesa konstatē, ka attiecīgā Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi tās spriedumu, Tiesa var tai noteikt sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga apstākļiem un nepārsniedz 0,1 % no attiecīgās Līgumslēdzējas puses iekšzemes kopprodukta.” Šis punkts attiecināms uz jau minēto līguma 3. pantu, kur sabalansēta budžeta būtību, normas un mērķus nosaka EK konverģences grafiks. Tādēļ LV suverēns pieprasa no saviem 100 priekšstāvjiem neatdod LV suverēno varu pār valsts sabalansēta un ar pārpalikumu budžeta normām, mērķiem un konverģences saskaņu lemt ārējai institūcijai bez suverēna īpašas piekrišanas referenduma kārtībā.

- 6. Pants: „Lai labāk koordinētu savu valsts parāda vērtspapīru emisiju plānošanu, Līgumslēdzējas puses sniedz Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai ex-ante ziņojumus par saviem valsts parāda vērtspapīru emisiju plāniem.” Arī šeit klaja iejaukšanās Latvijas iekšējā politikā, pirms vēl konstatētas ievērojamas novirzes no sabalansētas budžeta izpildes.

-5. Panta 1. punkts: „Līgumslēdzēja puse, attiecībā uz kuru piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saskaņā ar Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ievieš budžeta un ekonomikas partnerības programmu, kurā ietvertas sīki izklāstītas strukturālās reformas, kas jāpieņem un jāīsteno, lai nodrošinātu tās pārmērīgā deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Šo programmu saturu un formu nosaka Eiropas Savienības tiesību aktos. Programmu iesniegšana Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai apstiprināšanai un to uzraudzība notiks atbilstīgi esošajām Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajām uzraudzības procedūrām.” Un 5. Panta 2. punkts: „Budžeta un ekonomikas partnerības programmas īstenošanu un ar to saskanīgos gada budžeta plānus uzraudzīs Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija.” Latvijas suverēns uzskata, ka šī ir klaja iejaukšanās LV suverenitātē un LV pārvaldē. Tādēļ šādas likuma normas ratificējamas tikai referenduma kārtība.

- Gadījumā, „ja konstatētas ievērojamas novirzes no vidēja termiņa mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem pielāgojumiem, automātiski iedarbina korekciju mehānismu. Mehānisms ietver pienākumu attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei īstenot pasākumus, lai noteiktā laikposmā novirzes novērstu.” (3. Pants 1. punkts e)), seko 3. Panta 2. punkts: „korekciju mehānismu, pamatojoties uz vienotiem principiem, ko ierosina Eiropas Komisija un kas jo īpaši attiecas uz veicamās korekcijas būtību, apjomu un grafiku”. EK nav demokrātiski vēlēta institūcija. Kādēļ LR sava vara automātiski jāatdod nedemokrātiskam orgānam?

- Pat izpildot līguma un budžeta pakta normas Latvijas Valsts zaudē savu varu pār Valsts budžetu, kā noradīts šī līguma 3. Panta, 1 b) „Līgumslēdzējas puses nodrošina ātru konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi. Šādas konverģences grafiku ierosinās Eiropas Komisija, ņemot vērā attiecīgajai valstij raksturīgus ilgtspējas riskus”. EK nav demokrātiski vēlēta institūcija. EK pilda „valdības” uzdevumus, tai nav parlamentāras pilnvaras.

- Kā norādīts līgumā, un līgumprojektā ( „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)) zem nodaļas „Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām” par „Saistības pret Eiropas Savienību”, ka „ar Līgumu netiek pārņemtas vai ieviestas kāda ES tiesību akta prasības.”, kas arī norāda uz to, ka tādas vēl nav izstrādātas. Tur pat zem „Cita informācija” norādīts, ka „Līgums atbilst Latvijas saistībām pret ES. Tas tiks izstrādāts un tiks ieviest ES ietvarā, un tā normas plānots tuvā nākotnē iestrādāt ES tiesību kopumā.” , kā arī zem nodaļas „Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība”, norādīts ka „Paredzēts, ka Līguma normas pēc iespējas ātrāk, kad tas būs politiski iespējams, tiks iestrādātas ES tiesību aktos.” Ja Līguma normas vēl nav iestrādātas ES tiesību aktos, tad tāds līgums nevar atbilst Latvijas saistībām pret ES. Latvijas Valsts suverēns 2003. gada referendumā balsoja par iestāšanos ES, kurā vēl nebija iestrādātas normas par šo līgumu. LR Satversmē 68. punktā noteikts, ka „Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima”. Šis līgums paredz jauna veida dalību ES, kurai ir arī jauns nosaukums, proti, Fiskālā Savienība, tādēļ tās dalība izlemjama tautas nobalsošanā.

ES Fiskālais Pakts tieši ietekmēs Latvijas Republikas turpmākos Valsts Budžetamērķus un normas, kā zemāk tiks norādīts, skar tieši Latvijas Valsts visus iedzīvotāju. Šis Fiskālais pakts paredz deleģēt valsts centrālo, ekonomiski politisko varu nedemokrātiskām struktūrām un institūcijām, kā ES Komisijai, ES Padomei, dažādām Eiropas Tiesas Palātas kontroles un sankciju iestādēm, kuras lems un pieņems mūsu valsts budžetu, uzstādīs tā mērķus, normas un konverģences grafiku un noteiksvalsts parāda vērtspapīru emisiju plānus, kā arī, lems par automātisku „parādu bremzi” dalībvalstīs, un par automātiski iestrādājamu strukturālo reformu mehānismu un tā normām, kā algu, pensiju samazināšanu un slimības apdrošināšanas un sociālo nodokļu paaugstināšanu. ES Fiskālais Pakts ir attiecināms uz Latvijas Valsts suverēnu, tautu!