Īslandes valdība sola pārliecināt vēlētājus

Īslandes parlaments piektdien ārkārtas sēdē lems par referenduma rīkošanu 20.februārī.Arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš aizstāvējis O.Grimsonu. «Nav mans uzdevums vērtēt Īslandes prezidenta lēmuma politisko tālredzību, taču saskaņā ar konstitūciju Īslandes prezidentam ir neapstrīdamas tiesības nodot likumus tautas nobalsošanai,» aģentūrai _LETA _klāstīja M.Riekstiņš.«Valdošais uzskats, ka mēs nepildīsim savus pienākumus, ir pilnībā nepareizs,» britu raidsabiedrībai _BBC _sacīja O.Grimsons. Viņš atgādina, ka jau septembrī parakstījis likumprojektus, kas nosaka, ka Īslande atmaksās 3,8 miljardus eiro (2,67 miljardus latu) Lielbritānijas un Nīderlandes valdībai, lai atlīdzinātu kompensācijas, kuras abas valstis izmaksāja saviem pilsoņiem, sedzot bankrotējušajā Īslandes bankas _Landsbanki _struktūrvienībā Tomēr šajā likumprojektā atšķirībā no otrdien noraidītā nav iekļautas garantijas, ka Īslande atmaksās pilnu parāda summu.Pēc Īslandes prezidenta lēmuma nodot jautājuma izskatīšanu referendumā Eiropas Komisija paziņoja, ka šo soli ņems vērā, izskatot Reikjavīkas iesniegumu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Lielbritānija brīdinājusi, ka negatīvs balsojums referendumā mazajai valstij nozīmēšot problēmas ceļā uz ES un tā pat varot nonākt izolācijā. Ceturtdien gan briti nostāju mīkstināja.M.Riekstiņu satrauc dažu Eiropas politiķu pārspīlētā reakcija uz Īslandes prezidenta soli. «Vai šādas reakcijas iemesls ir apstāklis, ka Īslande ir neliela valsts? Grūti iedomāties, ka līdzīgi komentāri izskanētu, ja šādu soli būtu spēris, piemēram, Francijas prezidents,» uzskata M.Riekstiņš.Vairākums iebilstO.Grimsons pamato, ka referendums nepieciešams, lai īslandieši paustu viedokli par valstij svarīgo soli. Prezidentu ietekmējuši savāktie 60 tūkstoši iedzīvotāju parakstu pret parlamenta likumprojektu.Pēdējās aptaujas liecina, ka 51-58% Īslandes iedzīvotāju ir pret naudas atmaksu Lielbritānijai un Nīderlandei, raksta _Reuters_.Oponenti uzskata, ka tas varētu ietekmēt valsts ekonomisko attīstību, bet nodokļu maksātājiem nāktos atbildētu par mantkārīgo baņķieru kļūdām.Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka īpaši lielais Lielbritānijas spiediens un īslandiešu siltās jūtas pret britiem un nīderlandiešiem varētu novest pie pozitīva balsojuma referendumā. Daudzi arī saprot, ka šī jautājuma atrisināšana ir svarīga, lai Īslande saņemtu septiņu miljardu dolāru (3,43 miljardi latu) aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda un Ziemeļvalstīm.