Beatifikācija nozīmē, ka persona tiek nodēvēta par svētīgu. Baznīcas likumdošana attiecībā uz beatifikāciju izvirza trīs noteikumus procesa virzīšanai: kandidāta sarakstīto darbu ortodoksijas pārbaude, ja šādi darbi ir bijuši, kandidāta tikumu pārbaude un brīnuma, kurš noticis, lūdzot kandidāta aizbildniecību, autentiskuma pārbaude. Visi šie noteikumi attiecībā uz Jāni Pāvilu II ir īstenoti.
2005. gada maijā pāvests Benedikts XVI atļāva sākt sava priekšgājēja beatifikācijas procesu agrāk, nekā tas noteikts baznīcas normās, kas iepriekš paredzēja, ka to var sākt ne agrāk kā piecus gadus pēc cilvēka nāves, vēsta Reuters. Tā paša gada jūnijā beatifikācijas process tika oficiāli sākts.
Šajā laikā saistībā ar mirušā pāvesta vārdu tika minēta franču klostermāsa Marija Simona Pjēra, kura ar Jāņa Pāvila II aizbildniecību tikusi izdziedināta no Parkinsona slimības, ar kuru dzīves pēdējos gados slimoja arī pāvests.
2009. gadā Kanonizācijas lietu kongregācijas teologu komisija apstiprināja Jāņa Pāvila II atbilstību noteikumiem, un šā gada janvārī pāvests Benedikts XVI parakstīja dekrētu, ka ar viņa priekšgājēja aizbildniecību veiktais brīnums ir autentisks.
Lai kandidātu varētu atzīt par svēto, jāiegūst apstiprinājums vēl vienam brīnumam. Parasti persona nevar tikt atzīta par svētu agrāk kā 50 gadu pēc nāves, tomēr Jānis Pāvils II varētu būt izņēmums.
Romas mērija visā pilsētā ir izvietojusi 30 tūkstošus plakātu ar Jāņa Pāvila II attēlu, tie rotā gan veikalu un kafejnīcu logus, gan taksometrus un autobusus. Itālijas galvaspilsētas ielās būs 3000 policistu, tūkstošiem brīvprātīgo, būs noorganizēti papildu autobusi un metro vilcieni. Beatifikācijas ceremonija Romai izmaksās aptuveni 3,5 miljonus eiro (2,45 miljoni latu).
Mirušā pāvesta beatifikācijas nozīmi romiešu acīs raksturo Romas mērs. «Pāvests Vojtila (Jāņa Pāvila II laicīgais vārds) bija ne tikai ticīgo, bet arī visu Romas iedzīvotāju draugs,» uzskata Džanni Alemāno. «Mēs atceramies viņu, tās ir neaizmirstamas atmiņas, ko mēs kopīgi vēlamies svinēt.»