Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) jūlijā apstiprināja Japānas plānu, secinot, ka ietekme uz cilvēkiem un vidi būs nenozīmīga, bet vairākas kaimiņvalstis pret to stingri iebilst.
2011.gada 11.martā Japānu satricināja deviņas magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja postošs cunami un kodolkatastrofa Fukušimas atomelektrostacijā. Šajās katastrofās dzīvību zaudēja vai bez vēsts pazuda aptuveni 18 500 cilvēku. Pēc avārijas atomelektrostacijā uzkrājušies aptuveni 1,34 miljoni tonnu ūdens, tai skaitā ūdens, kas tika izmantots reaktoru dzesēšanā, kā arī lietus ūdens un gruntsūdeņi.
Plānots, ka pēc filtrēšanas un atšķaidīšanas ūdens tiks izvadīts 30 gadu laikā.
Japānas premjerministrs Fumio Kisida paziņoja, ka varasiestādes lūgs atomelektrostacijas operatoru sagatavoties sākt ūdens novadīšanu okeānā 24.augustā, jai laikapstākļi būs piemēroti.
Kisida svētdien apmeklēja spēkstaciju, raisot pieņēmumus, ka ūdens novadīšana notiks drīz.
Valdība ir paziņojusi, ka ūdens novadīšana ir nepieciešams solis ilgajā un dārgajā AES ekspluatācijas pārtraukšanas procesā. Japāna jau ilgāk nekā desmit gadus vāc un uzglabā piesārņoto ūdeni speciālās tvertnēs, taču vietas paliek arvien mazāk.
AES operators "Tepco" filtrē ūdeni, lai no tā atdalītu vairāk nekā 60 radioaktīvo vielu, taču ūdens nebūs pilnībā brīvs no radiācijas. Tomēr eksperti uzskata, ka tas nebūs bīstams.
Neskatoties uz ekspertu secinājumiem, Japānas plāns ir izraisījis sašutumu vairākās kaimiņvalstīs, un visskaļāk pret to iebilst Ķīna. Tā apsūdzējusi Japānu, ka tā izturas pret okeānu kā pret privāto kanalizāciju.
Reaģējot uz Japānas paziņojumu par AES ūdens novadīšanu okeānā, Honkonga paziņoja, ka tā nekavējoties aktivizēs importa ierobežojumus dažiem Japānas pārtikas produktiem. Dienvidkoreja un Ķīna jau ir aizliegušas zivju importu no Fukušimas apkārtnes.
Dienvidkorejas valdība tomēr ir atbalstījusi Japānas plānu.