Kadafi dēls: Lībijā briest jauna sacelšanās

Es saprotu, Harald, Tavu nepatiku pret Kadafi klanu. Viņi ļoti slikti attiecās pret mūsējiem un dažus pat ielika cietumā.

Tripolē ir vadība?

Pirms Jeruzalemes ieņemšanas kāds karavadonis esot prasījis Saladinam, "vai noslēgsim mieru ar Jeruzalemi un izrādīsim cēlsirdību neieņemot pilsētu?" Uz ko Saladins esot atbildējis "priekš kam mums atkāpties, ja esam stirpāki? Ja esam stiprāki, tad varam darīt ko vien iegribam!" Miermīlības un draudzības seju musulmaņi rāda tad, kad ir mazākumā, kad ir vājāki. Tiklīdz tā nav, viss mainās. Arī tatāri Lietuvā ir mazākumā un musulmaņi Krievijā ir mazākumā. Kad Tjurki ieņēma Anatolijas pussalu, tad pasludināja reliģijas brīvību (jo bija mazākumā starp tradicionālajiem kristiešiem), vienīgi uzlika papildus nodokļus un ierobežojumus kristiešiem, lai tos mudinātu pieņemt islāmu. Tiklīdz musulmaņi kļuva par stabilu vairākumu, tā sākās genocīds pret armēņiem, grieķiem un citiem. Vēl jo projām no prāta neiziet fotogrāfija, kur kāds angļu ceļotājs bija uztaisījis Turcijā divdesmitā gadsimta pašā sākumā. Fotogrāfijā bija nepilngadīga armēņu meitene, kuru viņas turku saimnieks lika nodarboties ar prostitūciju. Lieki teikt, ka šie paši turki bija nogalinājuši meitenītes vecākus. Kristiešu prostitūta bija ļoti izdevīga, jo pret tādu varēja izturēties bez jebkādas cieņas. Vēl viena interesanta lieta, reiz kāds Korāna pazinējs teica, ka patiesībā, miermīlīgie musulmaņi vienkārši neseko Korāna likumiem. Un tie, kuri ir fundamentālisti, teroristi, tie īstenībā vienkārši seko Korānam.

Islāma pasaulē visu laiku aicinājumi karot, karot un karot - visi cīnās par taisnību BET - miera kā nav, tā nav! KĀPĒC? Atbilde meklējama - reliģijā! "Kāda ir atšķirība starp Muhamedu un Jēzu Kristu; - starp islāmu un kristietību? Kristus NEKAD savas dzīves laikā neņēma rokā ieroci, lai nogalinātu cilvēkus, un NEATĻĀVA to darīt arī saviem sekotājiem, pat savas personas aizstāvībai (Ģetzemanes dārzā viņš mudina Pēteri nolikt zobenu) Turpretī Muhameds - pēc tam kad aizgāja no Mekas - kļuva par Medinas pilsēta vadoni, kurš asiņaini izrēķinājās ar saviem oponentiem un organizēja karavānu laupīšanas un karagājienus. Jā - viņš bija veiksmīgs karavadonis un administrators. Tāpēc islāms VIENMĒR, kamēr vien sekos Muhameda paraugam, būs agresīvas politikas simbioze ar reliģiju. Savukārt kristietība, JA VIEN tā sekos savam Pestītājam, var kļūt par miermīlības un kultūras nesēju visai pasaulei (un tāda ir bijusi vairākos vēstures posmos, piemēram, 1. -3. gs., Kristīgo demokrātu panākumos pēc II pasaules kara Vācijā, Asīzes Franciska kalpojumā, Jāņa Pāvila II darbībā, Kalkutas Terēzas kustībā u.c.) taču abās ir atkāpes no šiem paraugiem - no kristiešu puses ir bijusi vardarbība (krusta kari), bet musulmaņu vidū - ARĪ miermīlīgas līdzās pastāvēšanas pieredze (piemēram, tatāri Lietuvā). Daudzi musulmaņi varbūt ir pat tikumiskāki cilvēki nekā kristieši! Tomēr to jāskata KONTEKSTĀ ar abu reliģiju dibinātāju DZĪVES PARAUGU UN MĀCĪBU! UN tas neliecina par labu Muhamedam.."