Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers galīgo vienošanās variantu dalībvalstu līderiem nodeva darba vakariņu laikā.
Neilgi pēc tam Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tviterī pavēstīja, ka vienošanās ir noslēgta, ko mirkli vēlāk tviterī apstiprināja arī Tusks, piebilstot, ka vienošanās saņēmusi vienbalsīgu atbalstu.
Vienošanās rosina cerības, ka referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, kas varētu notikt jau 23.jūnijā, briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.
Dauningstrīta paziņojusi, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.
Apvienotā Karaliste izcīnījusi arī tiesības īstenot ārkārtas pasākumus Londonas finanšu sektora aizsardzībai.
Paredzēts, ka Kamerons tagad atgriezīsies Londonā, kur sestdien gaidāma ministru kabineta sēde, kurā premjers pārējos ministrus iepazīstinās ar panākto vienošanos.
Jau pirmdien valdība parlamentā iesniegs priekšlikumu par referenduma iespējamo datumu.
Kamerons tviterī jau paziņojis, ka viņš panācis vienošanos, kas Lielbritānijai dos "īpašu statusu" ES, un ka viņš "rekomendēs" ministriem šo vienošanos pieņemt, kā arī aicinās referendumā balsot par palikšanu ES.
Tomēr Kameronam vēl jāpārliecina gan eiroskeptiķi paša partijas rindās, gan britu sabiedrība, ka panāktā vienošanās patiesi mainīs Lielbritānijas attiecības ar Briseli.
Eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs jau paziņojis, ka Kamerona panāktā vienošanās "nav pat tā papīra vērta, uz kuras tā uzrakstīta".
"Šī vienošanās, kuru viņš panācis, nerisina fundamentālos jautājumus, kas rūp tautai," Londonā uzrunājot aptuveni 1500 cilvēku lielu izstāšanās atbalstītāju auditoriju, norādīja Farāžs.
Eiroskeptiķi uzsver, ka vienošanās joprojām liedz Lielbritānijai bloķēt nevēlamas ES tiesību normas vai ierobežot imigrāciju.
Britu mediji ziņo, ka "izstāšanās" kampaņai gatavojas pievienoties viens no Kamerona tuvākajiem līdzgaitniekiem – tieslietu ministrs Maikls Govs, kā arī vēl vismaz pieci ministri, kas par to oficiāli paziņos pēc sestdienas kabineta sēdes.
Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vienošanos Apvienotās Karalistes jautājumā raksturo kā kompromisu, portālu Diena.lv informēja Ministru kabinets.
"Aizvadīto dienu darbs ir apliecinājums Eiropas Savienības spējai kopīgi risināt sarežģītus jautājumus un nonākt pie visām dalībvalstīm pieņemama risinājuma,” pēc sanāksmes beigām teica Ministru prezidents. Apvienotās Karalistes palikšana ES sastāvā ir visu dalībvalstu interesēs - par šo mērķi Eiropadomes sanāksmē Briselē valdīja vienprātība.
Runājot par sociālo pabalstu jautājumu, Ministru prezidents norāda, ka panāktā vienošanās atbilst Latvijas interesēm: "Ierobežojumi nav tik būtiski, lai kaitētu mūsu tautiešiem." Valdības vadītājs skaidro, ka no sākotnējām prasībām, piemēram, pilnīgas bērnu pabalsta atcelšanas ārpus Apvienotās Karalistes dzīvojošiem bērniem un pilnīgas piemaksu atcelšanas nodarbinātajiem uz četriem gadiem, sarunu rezultātā panākts vērā ņemams progress.
Panāktā vienošanās neskar brīva darbaspēka kustības principu, veselības apdrošināšanu, bezdarbnieku u.c. pabalstus. Bērnu pabalstu indeksācija varēs tikt piemērota tikai no 2020.gada, savukārt, ārkārtas mehānisms attiecībā uz nodarbinātajiem - ne ilgāk kā septiņus gadus.
Attiecībā uz migrācijas jautājumiem, Ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka atzinīgi vērtē Eiropadomes secinājumos esošo uzsvaru uz turpmāk darāmo. Eiropadome pozitīvi novērtēja NATO lēmumu atbalstīt Grieķiju un Turciju nelegālās robežšķērsošanas uzraudzībā Egejas jūrā.