"Esmu pelnījis atzinību par visām tām labajām lietām, ko esmu darījis, jo es esmu darījis visu cilvēciski iespējamo, lai izvairītos no kara un mazinātu cilvēku ciešanas," uzsākot runu savai aizstāvībai, sacīja Karadžičs.
Tāpat viņš arī pavēstīja, ka neviens neesot domājis, ka Bosnijā varētu būt genocīds. "Ne es, ne kāds cits man pazīstams cilvēks neiedomājās, ka pret tiem, kas nav serbi, varētu tikt pastrādāts genocīds," norādīja Karadžičs. "Es esmu maigas dabas cilvēks, tolerants cilvēks, kam piemīt lielas spējas saprast citus," norādīja Bosnijas Serbu Republikas bijušais prezidents, kurš savulaik bija pazīstams kā dzejnieks, bet pirms kara studējis psihiatriju un šajā jomā arī strādājis. "Man nav nekā pret musulmaņiem un horvātiem," uzsvēra Karadžičs, norādot, ka viņa frizieris pirms kara bijis kāds musulmanis.
Bosnijas serbiem radusies pārliecība, ka musulmaņi un horvāti, kas pēc Dienvidslāvijas izjukšanas 1991.gadā bija sākuši bruņoties, pret viņiem grib uzsākt genocīdu, skaidroja Karadžičs. "Tas nebija noslēpums, mēs to redzējām. Mēs bijām iedzīti stūrī," sacīja eksprezidents.
Kad 2009.gadā sākās Karadžiča prāva, viņš tiesnešiem sacīja, ka runas par Bosnijas serbu zvērībām, arī Srebrenicas slaktiņu, ir "meli, propaganda un baumas".
Tikmēr, reaģējot uz Karadžiča izteikumiem tiesā, Srebrenicas slaktiņā bojāgājušo piederīgie otrdien asi noraidīja apsūdzētā izteikumus, norādot, ka viņš cenšas apmuļķot pasauli. "Viņš šajā valstī pastrādāja tik daudz ļauna, ka šobrīd grūti pateikt, vai mums būs nākotne, vai mēs jebkad atgriezīsimies pie normālas dzīves," atzina organizācijas "Srebrenicas mātes" pārstāve Kada Hotiča. "Viņš cenšas apmuļķot pasauli." Hotiča Karadžiča tiesas sēdi vēroja tiešajā ēterā Bosnijas valsts televīzijā. Viņa Srebrenicas slaktiņā zaudēja dēlu, vīru un vēl vairāk nekā 50 radiniekus. "Viņš patiešām mazināja cilvēku ciešanas, viņš mazināja ciešanas tūkstošiem cilvēku, aprokot viņus. Viņš daudzviet veica etnisko tīrīšanu," skumji secināja Hotiča.
Savukārt Srebrenicas sieviešu asociācijas vadītāja Hadžra Katiča Karadžiča izteikumus tiesā raksturoja kā smieklīgus, taču piebilda, ka "es no viņa neko citu negaidīju". "Viņi (Bosnijas serbi) nekad neatzīs, ko viņi izdarīja, ka Bosnijā notika genocīds, ka augstākais līderis bija Karadžičs, ka tik daudzi cilvēki tika nogalināti," sacīja Katiča, kura Srebrenicā zaudēja 20 tuviniekus, tostarp vīru un dēlu.
Bijušais Bosnijas serbu līderis apsūdzēts par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci saistībā ar viņa lomu 1992.-1995.gada Bosnijas karā, kurā tika nogalināti aptuveni 100 000 cilvēku, bet 2,2 miljoni bija spiesti bēgt no savām mājvietām. Apsūdzētais savu vainu noliedz. Karadžičs tika arestēts Belgradā 2008.gada jūlijā. Ja tiesa atzīs viņa vainu izvirzītajās apsūdzībās, Karadžičam draud mūža ieslodzījums. Eksprezidents ir apsūdzēts arī saistībā ar 1995.gadā jūlijā Srebrenicā notikušo slaktiņu, kurā tika nogalināti 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Karadžičs nenoliedz, ka slaktiņš būtu noticis, bet apšauba datus par upuru skaitu un apgalvo - viņš nav zinājis, ka cilvēki, kurus bija apcietinājuši Bosnijas serbu militārie formējumi, tiks nogalināti.
Bijušais līderis ir arī apsūdzēts par viņa lomu Sarajevas aplenkumā, kas ilga no 1992.gada maija līdz 1995.gada novembrim. Artilērijas apšaudēs un no snaiperu lodēm toreiz dzīvību zaudēja 10 000 cilvēku. Eksprezidents pieprasīs, lai kā liecinieks tiktu izsaukts Grieķijas prezidents Karols Papulijs, kurš Bosnijas kara gados bija Grieķijas ārlietu ministrs. Karadžičs ir pārliecināts - Papulija liecības pierādīs, ka viņš nav vainīgs Sarajevas Markales tirgus apšaudē 1994.gada 5.februārī, kad tika nogalināti 67 cilvēki.
Tiesneši jūnijā atsauca genocīda apsūdzības vienā punktā, norādot, ka nav pietiekami daudz liecību, lai uzturētu spēkā apsūdzības par slepkavībām, ko Bosnijas serbu spēki it kā pastrādājuši Bosnijas pilsētās no 1992.gada martam līdz decembrim. Karadžičs, tāpat kā Bosnijas serbu armijas komandieris Ratko Mladičs, ir apsūdzēts par to, ka ANO novērotāji un miera uzturētāji saņemti gūstā un tad 1995.gada maijā un jūnijā, kad NATO bombardēja Bosnijas serbu mērķus, izmantoti kā "dzīvais vairogs".