Kemerona lēmums pagājušās nedēļas ES samitā Briselē iepriecinājis eiroskeptiķus viņa Konservatīvajā partijā, vienlaikus izraisot nepatiku proeiropeiskajos liberāldemokrātos, kas norādījuši, ka premjera lēmums "nāks par sliktu Lielbritānijai".
Tostarp Finanšu ministrijas galvenais sekretārs liberāldemokrāts Denijs Aleksandrs apliecināja, ka koalīcija, kas maijā tika izveidota, lai cīnītos ar Lielbritānijas rekordlielo budžeta deficītu, turpinās darbu visus četrus pilnvaru gadus.
"Tas koalīciju neapdraud," sacīja Aleksandrs. "Koalīcija tika izveidota, divas partijas sanāca kopā, nacionālo interešu vadītas, lai atrisinātu fundamentālas ekonomikas problēmas, kas mums ir kā valstij."
Tostarp uzņēmējdarbības ministrs Vinss Keibls, liberāldemokrāts un dedzīgs proeiropeisku uzskatu piekritējs, noraidīja baumas, ka viņš Kemerona soļa dēļ grasītos demisionēt. "Nē, nē, es turpināšu darīt savu darbu, kā es to līdz šim esmu darījis," sacīja Keibls, atbildot uz telekanāla Sky News jautājumu, vai viņš negrasās atstāt amatu. "Tas, kas mums no tiesas ir vajadzīgs - absolūtas garantijas, ka mēs pilnībā esam apņēmušies strādāt ES."
Liberāldemokrātu līderis un premjerministra vietnieks Niks Klegs vēl svētdien vērsās pret Kemeronu, sakot, ka viņa veto dēļ Lielbritānija kļūs par starptautisku pigmeju, vienlaikus apliecinot, ka koalīcija ir drošībā.