Tikmēr Vjetnamas varasiestādes, kas līdz šim bija pievērušas acis pret atsevišķiem protestiem, kurus izsaukusi Ķīnas iecere sākt naftas urbumus ūdeņos, uz kuriem pretendē arī Vjetnama, paziņojušas, ka "apņēmīgi" rīkosies, lai novērstu jaunus grautiņus.
Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" vēsta, ka evakuēto vidū ir 16 ķīnieši, kuri pagājušās nedēļas nemieros guvuši smagas traumas un atrodas kritiskā stāvoklī.
Ķīna nosūtījusi uz Vjetnamu vēl piecus kuģus, lai nogādātu drošībā vēl lielāku skaitu savu pilsoņu, ziņo mediji.
Tikmēr vjetnamiešu aktīvisti šodien gatavojās rīkot jaunus protestus pret Ķīnas "agresiju", bet drošības spēki tos novērsuši, ierobežojot pieeju Ķīnas vēstniecībai Hanojā un citām protestu vietām galvaspilsētā.
Jau vēstīts, ka saspīlējumu abu valstu attiecībās izsauca Ķīnas naftas urbšanas iekārtas nogādāšana uz Paraselu arhipelāga piekrastes ūdeņiem.
Starp Vjetnamu un Ķīnu pastāv jau ilgstošs teritoriālais konflikts par šo Dienvidķīnas jūras salu piederību.
Pēdējās nedēļas laikā Paraselu salu akvatorijā notikušas vairākas nemilitāra rakstura sadursmes. Vienlaikus Vjetnamā notikušas plašas pret Ķīnu vērstas demonstrācijas, kas pāraugušas grautiņos, kuru laikā protestētāji uzbrukuši ķīniešu uzņēmumiem.
Eksperti uzskata, ka vjetnamiešu varasiestādes protestus pieļāvušas, lai tādējādi izrādītu savu sašutumu par Pekinas politiku.
Paraselu salas atrodas Ķīnas valdījumā, taču uz tām pretendē arī Vjetnama.
Ķīna arhipelāgu sagrāba 1974.gadā, sakaujot ASV atbalstīto Dienvidvjetnamas karaspēku.
Pekina pretendē gandrīz uz visiem Dienvidķīnas jūras ūdeņiem, kas, kā tiek uzskatīts, slēpj bagātīgas naftas un dabasgāzes iegulas.
Naftas iegulu izpēte, kā arī domstarpības par zvejas tiesībām bieži noved pie diplomātiskiem konfliktiem ar Ķīnas kaimiņvalstīm.
1979.gadā starp Ķīnu un Vjetnamu jau izcēlās neilgs, taču asiņains robežkonflikts. Kaut gan abas puses tolaik sevi pasludināja par uzvarētājām, šis konflikts nenoveda pie kādām teritoriālām izmaiņām.