"Ekoloģiskās dzīvības atbalsta sistēmā" 300 kubikmetru platībā tika audzēti četru veidu dārzeņi. Zinātnieki cer, ka šī sistēma, kas balstīta uz augu un aļģu audzēšanu, ļaus astronautiem nodrošināt pašiem savus gaisa, ūdens un pārtikas krājumus kosmosa misiju laikā, pirmdien ziņoja aģentūra Siņhua.
Sistēmu nākotnē plānots izmantot bāzēs uz Mēness un Marsa, ziņoja Siņhua, norādot, ka šis ir pirmais šāda veida eksperiments Ķīnā.
2003.gadā Ķīna kļuva par trešo valsti pēc ASV un Krievijas, kas nosūtījusi cilvēku kosmosā, kad astronauts Jans Līvejs kosmosa misijas Šeņdžou 5 laikā 14 reizes apriņķoja Zemes orbītu. Ķīna nopietni pretendē kļūt arī par otro valsti, kas nogādājusi cilvēku uz Mēnesi. Jūnijā ķīniešu kosmonauti pirmo reizi manuālā režīmā veica sava pilotējamā kosmosa kuģa Šeņdžou 9 saslēgšanu ar orbitālo laboratoriju Tiaņgun-1 (Debesu pils), kas kosmosā tika nogādāta pagājušā gada septembrī.
Tas bija pirmais Ķīnas pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2008.gada septembra un kopumā ceturtais. Misija bija kārtējais Ķīnas solis tuvāk savas kosmiskās stacijas būvniecībai, ko Pekina cer pabeigt līdz 2020.gadam. Nākamo pilotējamo lidojumu kosmosā Ķīna plāno veikt nākamā gada vasarā.