Ķīna nosēdina zondi Mēness "tumšajā" pusē; pētīs arī zīdtārpiņus un kartupeļus

Zonde Chang'e 4 nosēdināta Mēness dienvidu puslodē lielākajā, dziļākajā un senākajā Zemes pavadoņa krāterī. 

The Guardian raksta, ka ceturtdienas rītā par misijas veiksmi vai neveiksmi bijušas neskaidrības - Ķīnas mediji China Daily un CGTN vispirms ievietoja, bet drīz pēc tam izdzēsa tvītus, kurā paziņoja par misijas izdošanos. Tomēr pēc divām stundām Ķīna ar valsts raidorganizācijas CCTV starpniecību oficiāli apstiprināja, ka pašgājēja zonde Chang'e 4 nosēdināta veiksmīgi. 

Šis Ķīnas panākums uzskatāms par lielu soli uz priekšu Mēness izpētē - zonde ir aprīkota ar dažādiem mērinstrumentiem, kas ļaus gan pētīt iežu sastāvu un Mēness virsmu iepriekš tikai no Mēness orbītas uzņemtās fotogrāfijās redzētā reģionā, kā arī veikt bioloģiskus eksperimentus.

Galvenie zondes uzdevumi ir mērīt pavadoņa temperatūru, veikt iežu ķīmisko analīzi, pētīt kosmiskos starus, kas skar no Zemes neredzamo Mēness pusi, un reģistrēt Saules izstaroto radiāciju. Taču, kā jau minēts, iespējams, viens no interesantākajiem pētījumiem ir saistīts tieši ar bioloģiju. Kopā ar dažādiem mērinstrumentiem zondē ir ievietots konteiners, kurā atrodas 3 kg zemes, kartupeļu un neliela, arī Latvijā sastopamā ziedauga Tāla sīkplikstiņa sēklas kā arī zīdtārpiņu oliņas. Eksperimenta izstrādē piedalījās vairākas Ķīnas universitātes. Zinātnieki vēlas novērot, vai Mēness samazinātajā gravitācijas vidē šie augi un kukaiņi spēj izdzīvot un vairoties. Pētnieki paredz, ka veiksmes gadījumā, augi radīs skābekli kukaiņiem, kuri savukārt ģenerēs augiem nepieciešamo ogļskābo gāzi. 

Tāpat zonde pētīs vai pavadoņa tumšā puse būtu izdevīga vieta, kur izvietot radio teleskopus. Tiek pieņemts, ka Mēness virsma izolē pavadoņa otru pusi no radio viļņu piesārņojuma, kas nāk no Zemes. Tas varētu ļaut zinātniekiem izmantot radioteleskopus, nesatraucoties par zemiešu radītajiem signāliem.  

Chang'e 4 uz Zemi jau nosūtījusi pirmos Mēness "tumšajā" pusē uzņemtos attēlus. Tā kā tieša saziņa ar misijas vadības centru uz Zemes no šī Mēness reģiona nav iespējama, komunikācija notiek, signālu pārraidot satelītam.

Ar šo misiju Ķīna cer kosmosa izpētes jomā nostiprināt savu vārdu līdzās lielvalstīm ASV un Krievijai.

Lielvalsts jau ir ieplānojusi nākamās misijas un cer, ka 2030. gadā uz Mēness varēs uz nosūtīt cilvēkus un, iespējams, pat izveidot pētniecības bāzi. 

papildināta visa ziņa