Ķīna provocē bruņošanos Āzijā

Ķīna šogad aizsardzībai tērēs par 10% vairāk nekā pērn. 2014.gadā Ķīnas militārie izdevumi bija 130 miljardi dolāru (119 miljardi eiro), šogad tie sasniegs aptuveni 145 miljardus dolāru (133 miljardi eiro). Pēdējos divdesmit gados Ķīnas aizsardzības budžeta pieaugums tikai vienreiz nav bijis rakstāms ar divciparu skaitļiem.Militārie eksperti apgalvo, ka patiesībā Ķīnas militārie tēriņi ir par 40-50% lielāki nekā oficiāli nosauktie, jo tie neietverot izdevumus par importētajiem modernajiem ieročiem, pētniecību, pensijām un kodolspēku uzturēšanu. Domnīca_ IHS Jane's _lēš, ka Ķīnas patiesie izdevumi aizsardzībai šogad sasniegs 191 miljardu dolāru (175 miljardi eiro).Par Ķīnu lielāks aizsardzības budžets ir tikai Savienotajām Valstīm, kas šogad aizsardzībai atvēlējušas 585 miljardus dolāru (gandrīz 537 miljardi eiro). Ķīnas pieaugošā militārā varenība piespiedusi arī citas Āzijas valstis, to skaitā Japānu un Indiju, palielināt izdevumus aizsardzībai un pastiprināt militāro sadarbību ar Savienotajām Valstīm.Indija, kam ir robežstrīds ar Ķīnu, paziņojusi, ka 2015.-2016.gadā tās aizsardzības budžets būs 40 miljardi dolāru (36,8 miljardi eiro), kas ir par 7,9% vairāk nekā 2014.-2015.gadā. Japānas un Ķīnas attiecības pēdējos gados ir saspīlētas, jo Pekina izrāda pretenzijas uz Japānas pārvaldītu nelielu salu grupu Austrumķīnas jūrā. Japānas konservatīvā valdība šogad palielinājusi aizsardzības budžetu par 2,8% un militārajām vajadzībām tērēs 42 miljardus dolāru (38,7 miljardi eiro). Japāna pērn atteicās no pacifistiskās aizsardzības politikas, kas tika pieņemta pēc Otrā pasaules kara. Veiktās izmaiņas konstitūcijā atļauj japāņu karavīriem piedalīties operācijās ārzemēs.Arī ierindas japāņi ir satraukti par Ķīnas augošajām militārajām spējām. Šomēnes veiktā aptaujā 60% japāņu apgalvojuši, ka, viņuprāt, Ķīna ir nozīmīgākais apdraudējums Japānas drošībai, raksta Bloomberg.Vairāk lasiet Ulda Ķezbera rakstā Ķīna audzē militāro spēku laikraksta Diena otrdienas, 10.marta, numurā!