Kuģi Ķīna iegādājās 1998. gadā no Ukrainas, un tas kļuvis par vienu no galvenajiem valsts militārās modernizācijas un jūras flotes ambīcijas simboliem, raksta The New York Times. Taču valsts medijos publicētie attēli liecina, ka Ķīnas ilgais lolojums būs gatavs jau tuvākajā laikā. «Milzīgs karakuģis pošas ceļam, piepildot Ķīnas 70 gadu ilgos sapņus par aviācijas bāzeskuģi,» vēsta attēlus papildinošs virsraksts valsts ziņu aģentūras Siņhua izplatītajā materiālā.
Ķīnas līderi jau dekādēm ilgojušies pēc aviācijas māteskuģa, kā to dēvē pati Ķīna. Tas ļautu tai nostiprināt savu militāro varenību un kalpotu par argumentu teritoriālo domstarpību risināšanā ar tādām valstīm kā Japāna, Dienvidkoreja, Vjetnama un Filipīnas, ziņo Bloomberg. Valstis bažījas, ka Ķīnas rokās jau tuvākajā laikā būs ierocis, kas tai netraucēs vērst plašumā reģionālo dominanci. Tā jau vairākkārt pēdējo gadu laikā iesaistījusies dažādos konfliktos Austrumāzijas ūdeņos, kuros uzskata sevi par galveno noteicēju.
Jaunais aviācijas bāzeskuģis ievērojami ietekmēs spēku samērus reģionā, ASV admirāļa Roberta Vilarda teikto citē AP. Lai gan kuģi kā draudu uztvert nevajadzētu, jo paies vēl ilgs laika periods, līdz Ķīna to apgūs, tas kalpo kā simbolisks apliecinājums Ķīnas militārajai ekspansijai. Taču ASV prognozē, ka tas ir tikai sākums: pēc Padomju Savienības laika kuģa atjaunošanas Ķīna varētu ķerties klāt savu aviācijas bāzeskuģu būvei.