Likums ir "klaja iejaukšanās Ķīnas iekšējās lietās", sacījis Vans, Pekinā tiekoties ar bijušo ASV aizsardzības ministru Viljamu Koenu, teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Ķīna "nepieļaus, ka sekmes gūst centieni kaitēt Honkongas labklājībai un stabilitātei vai arī centieni kaitēt principam "viena valsts, divas sistēmas"", sacīja ministrs.
ASV likumdevēji trešdien ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja likumprojektu, kurā pausts atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām Honkongā, kā arī atbalstīti Honkongas valdības pretinieku protestu dalībnieki.
Honkongas cilvēktiesību un demokrātijas likumā pieprasīts, lai prezidents katru gadu izvērtē pilsētas īpašās labvēlības statusu tirdzniecībā, kā arī pausti draudi to atcelt, ja brīvība Honkongā tiks ierobežota.
Baltais nams nav draudējis likumam uzlikt veto, un sagaidāms, ka ASV prezidents Donalds Tramps to parakstīs, apliecināja avots, kas ir pazīstams ar situāciju.
Honkongā sākotnējais cēlonis protestiem, kas turpinās vairāk nekā piecus mēnešus, bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
Pareizāprognoze