Mo ceturtdien preses konferencē Stokholmā aizstāvēja cenzūru, sakot, ka tā ir tikpat nepieciešama kā drošības pārbaudes lidostās. Pēc tam piektdien viņš nolasīja lekciju, kurā vērsās pret saviem kritiķiem, paziņojot, ka viņu uzbrukumiem "nav nekāda sakara" ar viņu un ieteica lasīt viņa grāmatas.
Runājot par cenzūru viņa dzimtenē, Mo Jaņs to salīdzināja ar drošības pārbaudi Stokholmas lidostā. "Kad es devos cauri muitai, viņi arī gribēja mani pārbaudīt, pat lika novilkt jostu un apavus," viņš teica. "Taču, manuprāt, pārbaudes ir nepieciešamas."
Rakstnieks sacīja, ka cenzūrai nevajadzētu stāties ceļā patiesībai, taču jebkādus apmelojumus vai baumas "vajag cenzēt".
"Dažās pēdējās dienās viņš ir aizstāvējis cenzūras sistēmu (..). Tad savā lekcijā viņš runā par stāstu stāstīšanu - izmantojot ķīniešu teicienu, viņš ir kā prostitūta, kas apgalvo, ka viņas pakalpojumi ir tīri," sacīja disidents dzejnieks Je Du. "Kas attiecas uz viņa novērtējumu, literatūrā viņam ir zināms svars, taču kā dzīva cilvēciska būtne viņš ir punduris."
Mo Jaņs vairākas dienas pavadīs Stokholmā, kur pirmdien viņam tiks pasniegta Nobela prēmija literatūrā. To viņš izpelnījās ar saviem Ķīnas lauku dzīves aprakstiem, kuros saskaņā ar žūrijas vērtējumu "haluciogēns reālisms sajaucas ar teikām, vēsturi un mūsdienīgu literatūru".
Viņš pēc pasludināšanas par laureātu ir saņēmis neskaitāmus pārmetumus par ciešo saistību ar Komunistisko partiju.
Kā jau ziņots, 2009.gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja vācu rakstniece Herta Millere novembrī Mo Jaņu nodēvēja par "katastrofu" un apsūdzēja viņu "cenzūras cildināšanā".