Ceturdien Kipras valdība pulcējās uz ārkārtas sanāksmi, lai apstiprinātu tā dēvēto plānu B aizdevuma iegūšanai no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). Plāns B jau piektdien tiks nodots balsojumam parlamentam. Plāns B izrādījās nepieciešams pēc tam, kad parlaments otrdien noraidīja iepriekšējo vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu, jo plāns aplikt ar vienreizēju nodokli banku depozītus izsauca sašutuma vilni sabiedrībā.
Vienreizējais nodoklis banku depozītiem tika uzskatīts par obligātu priekšnoteikumu, lai valsts saņemtu no starptautiskajiem aizdevējiem 10 miljardus eiro, kas nepieciešami Kipras ekonomikas glābšanai. Tomēr šī nodokļa vietā tagad pieņemts lēmums restrukturēt divas lielākās valsts bankas, izveidot valsts investīciju fondu un izlaist īpašas obligācijas.
Mediji vēsta, ka fondā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no obligācijām, kas tiks emitētas apmaiņā pret nākotnes dabasgāzes ienākumiem. Ieņēmumi no obligāciju pārdošanas plānoti nepilnu sešu miljardu eiro apmērā. Vēl 1,2 miljardus eiro plānots iegūt privatizācijas gaitā, kā arī palielinot korporatīvo nodokli un nodokli par kapitāla pieaugumu.
Nav izslēgts, ka jaunais plāns izkļūšanai no krīzes paredzēs arī Krievijas palīdzību, jo Krievijas investīcijas Kipras ekonomikā ir miljardiem eiro, bet no trešdaļas līdz pat pusei visu depozītu Kipras bankās pieder Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām, ieskaitot daudzus oligarhus, norāda BBC.
Kipras finanšu ministrs Mihalis Saris arī jau otro dienu atrodas Maskavā, kur risina intensīvas pārrunas ar Krievijas amatpersonām. Jāatgādina, ka iepriekš Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs visai kritiski izteicās par sākotnējo ES plānu Kipras ekonomikas glābšanai, ieviešot vienreizējo nodokli banku depozītiem. D. Medvedevs salīdzināja ES un Kipras rīcību ar „ziloni trauku veikalā”.
Jāpiebilst, ka visas Kipras bankas nestrādā kopš sestdienas, lai novērstu masveida kapitāla aizplūšanu, bet vienošanās ar aizdevējiem jāpanāk tuvāko trīs dienu laikā, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņojusi, ka turpinās nodrošināt ārkārtas finansējumu Kipras bankām tikai līdz pirmdienai.
Sākotnēji izvirzītās bezprecedenta prasības Kiprai Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms pamatoja ar "Kipras finanšu sektora īpašo struktūru un ievērojamo apjomu, kas vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz valsts iekšzemes kopproduktu". No Eirogrupas paziņojuma nepārprotami izrietēja, ka ES pieprasa, lai līdz 2018. gadam šis rādītājs tiktu pazemināts līdz ES vidējiem parametriem. Šī prasība, kā uzskata Krievijas laikraksts Kommersant, faktiski nozīmē - Briselē pieņemts lēmums pārtraukt Kipras kā starptautiska banku centra eirozonā un vietas, caur kuru eirozonā ienāk rubļi un sterliņu mārciņas, darbību.
Cits autoritatīvs Krievijas izdevums Expert tikmēr citē analītiķi Annu Bodrovu, kura uzskata, ka tieši Kiprā, ņemot tās nenozīmīgo daļu (0,25%) ES kopējā ekonomikā, nolemts izmēģināt jaunu metodi cīņai pret finanšu problēmām - šoka terapiju, kad iedzīvotāji un noguldītāji kopīgi ar valsti sedz banku sektora zaudējumus. Analītiķe arī uzskata, ka notikumi Kiprā devuši eiro triecienu, no kura tas nespēs atgūties vēl ilgi.