Inaugurācijas ceremonija, kurā 59 gadus vecā Otunbajeva deva prezidenta zvērestu, notika Nacionālajā filharmonijā galvaspilsētā Biškekā.
Svētdien Kirgizstānā notika referendums par jauno valsts konstitūciju, kas paredz būtiski ierobežot prezidenta un palielināt parlamenta pilnvaras, kā arī nosaka, ka prezidentu nevar ievēlēt uz diviem piecu gadu amata termiņiem pēc kārtas. Referendumā Otunbajeva tika apstiprināta par pagaidu prezidenti.
Otunbajeva pagaidu prezidenta amatā atradīsies līdz 2011.gada 31.decembrim, kad viņu amatā nomainīs prezidenta vēlēšanu uzvarētājs. Pati Otunbajeva vēlēšanās nekandidēs.
Kirgizstānas Tieslietu ministrija neuzskata, ka oficiālajos dokumentos jānorāda, ka Roza Otunbajeva ir valsts pagaidu prezidente. Tieslietu ministrija skaidro, ka 19.maijā izdotais un 27.jūnija referendumā apstiprinātais pagaidu valdības dekrēts "Par Kirgizstānas Republikas pagaidu prezidentu" jau nosaka laika posmu, cik ilgi amatpersonai piešķirtas Kirgizstānas Republikas prezidenta pilnvaras, tāpēc vārda "pagaidu" iekļaušana amata nosaukumā ir lieka.
Opozīcijas protestu pārņemtajā Kirgizstānā 7.aprīlī demisionēja valdība un opozīcija izveidoja savu ministru kabinetu Otunbajevas vadībā. Sadursmēs starp opozīcijas protestētājiem un miliciju Biškekā gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 1600 tika ievainoti.
Pēc vienošanās, kas tika panākta ar ASV, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prezidējošās valsts Kazahstānas starpniecību, gāztais prezidents Kurmanbeks Bakijevs 15.martā atstāja Kirgizstānu, devās uz Kazahstānu, bet vēlāk ieradās Baltkrievijā.
Gāztajam prezidentam Kirgizstānā atņēma tiesisko imunitāti un izvirzīja apsūdzības vairākos smagos noziegumos, tostarp masu slepkavībā, tomēr Baltkrievija ir noraidījusi Kirgizstāna lūgumu izdot Bakijevu.