Klimovičs Ukrainā: kandidāti vēlētājus pārliecina ar iznīcinošu konkurenta kritiku

Nekas reāls un būtisks netiek solīts un drīzāk esot gaidāmi tikai jauni kompromati. Esot diezgan grūtri atbildēt, kuram no kandidātiem ir lielākas cerības uz galīgo uzvaru otrajā kārtā. Tāpat esot arī sarežģīti atbildēt, kura kandidāta uzvaras gadījumā Ukrainas valstiskumam būtu nodarīts lielāks ļaunums. A.Kuļikovs nevēlas piekrist visai izplatītajam viedoklim, ka J.Timošenko esot uzskatāma par mazāku ļaunumu nekā promaskaviski orientētais V.Janukovičs.Iespējams, ka pat racionālā un saliedētā komanda, kas stāv aiz V.Janukoviča, var garantēt lielāku stabilitāti. Reģionāļi droši vien varētu iet ļēni, solīti pa solim, bet beigās panākot uzlabošanos. Savukārt no J.Timošenko un viņas komandas drīzāk gaidāmi dažadi strauji pasākumi, iespējams, mēģinājumi izdarīt kaut ko revolucionāru.J.Timošenko vakar Ukrainas Vienotības dienā, kas tiek atzīmēta kopš 1919.gada, uzstājās Rietumukrainas galvaspilsētā Ļvovā. Viņa tāpat kā iepriekšējās dienās mēģināja pārliecināt par to, ka, kļūstot par prezidenti, Ukrainas neatkarība tiks vēl vairāk nostiprināta. Harizmātiskā politiķe kā pilnīgi neiespējamu noraidīja, ka šajā valstī kāda cita valoda bez ukraiņu varētu iegūt valsts valodas statusu. Jāatzīst gan, ka par to, tiesa, ne pārāk aktīvi, runā arī V.Janukovičs. Tas parasti ir priekšvēlēšanu jautājums, pēc tām par valodu parasti aizmirst.Der norādīt uz diviem reģionāļu līdera paziņojumiem. Pirmais – izveidot trīspusēju gāzes transportēšanas konsorciju, kurā kopā strādātu Ukraina, Krievija un Eiropas Savienība. J.Timošenko to jau nodēvējusi par mēģinājumu iztirgot Ukrainas īpašumu. Vēl V.Janukovičs daudzus pārsteidzis ar piedāvājumu piedalīties gāzes vada Nord Stream būvniecībā Baltijas jūrā.Daudzi eksperti paredz jaunas parlamenta vēlēšanas jau šā gada maijā, visdrīzāk tas tā notiktu, ja uzvaru gūs V.Janukovičs, jo viņa partijai nav vairākuma visai neproduktīvi strādājošajā Augstākajā Radā, kas vēl joprojām nav apstiprinājusi valsts budžetu.A.Kuļikovs _Dienai _norādīja, ka jautājumi par Ukrainas virzību uz ES un _NATO _ir nolikti uz visai tāliem plauktiem. To arī pierādot abu prezidenta kandidātu runas, kurās ir maz vietas ārpolitikai. Tiesa gan, pastāv arī pretējs viedoklis, kas liecina, ka J.Timšenko ir ērtāka partnere Rietumiem. Viņai esot labas attiecības ar dažādiem politiķiem, tajā skaitā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.Daļa ukraiņu žurnālistu uzskata, ka attiecību atsalumā vispirms vainojami paši ukraiņi. Eiropa esot nogurusi no nestabilitātes šajā lielajā valstī un negribētu sev sagādāt nepatikšanas, uzņemoties atbildību par Ukrainu. Pretēju viedokli _Dienai _izteica Kijevas Mogiļanska akadēmijas profesors Igors Losevs. Viņš uzskata, ka _MAP _jeb _NATO _dalības plāna nepiešķiršana gruzīniem un ukraiņiem _NATO _Bukarestes samitā esot bijis slikts signāls Maskavai. Ja Ukraina un Gruzija būtu to saņēmušas, ir pārliecināts Ukrainā pazīstamais publicists I.Losevs, karš Gruzijā 2008.gadā nebūtu noticis. Bukarestes samits esot pielīdzināms Ribentropa-Molotova paktam.Savukārt A.Kuļikovs _Dienai _teica: «Draudi no Krievijas ir pastāvīgi, un tos es izjūtu visu laiku. Tur apgalvo, ka nav tādas ukraiņu valodas un arī nācijas. Tas nozīmē, ka, sākot no parasta Krievijas iedzīvotāja līdz augstākajām amatpersonām, netiek atzītas mūsu tiesības uz neatkarību. Maskavai arī nepatīk, ka, neraugoties uz visām grūtībām, Ukrainā tomēr veidojas politiskā nācija.»