2022.gadā Kosovas valdība paziņoja, ka visiem transporta līdzekļiem, kas pieder Kosovas pilsoņiem, jābūt Kosovas izsniegtām numurzīmēm. Valdības lēmums saniknoja serbus Kosovas ziemeļos, kuri atsakās atzīt Kosovas neatkarību un Prištinas valdību. Viņus atbalsta daudzi Serbijas serbi un Serbijas valdība.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Nedēļas nogalē vairākas automašīnas, kurām vecās, vēl Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes bija nomainītas pret jaunām, Kosovas izsniegtām, tika aizdedzinātas. Policija aizturēja personu, kas tiek turēta aizdomās par dedzināšanu, kā arī par uzbrukumu policistiem, dalību noziedzīgā grupējumā, uzbrukumu amatpersonai un slepkavības mēģinājumu.
Kosovas policija paziņoja, ka aizturēšana veikta pēc intensīvas izmeklēšanas, bet etnisko serbu politiskā partija "Serbu saraksts" paziņoja, ka aizturēšana bijusi nepamatota, un pieprasīja aizturēto atbrīvot, pretējā gadījumā solot sacelt kājās visus serbus.
Partija norādīja, kas tas nebūs nekāds brīdinājums, bet sacelšanās pret Kosovas premjerministra Albina Kurti īstenoto "nevainīgo pilsoņu apspiešanu".
Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs svētdien apsūdzēja Kosovas valdību par jaunas krīzes radīšanu un vēlēšanos izvairīties no saistībām, kuras Priština uzņēmās Eiropas Savienības (ES) organizētajās sarunās.
Viņš aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties reaģēt un apturēt Kurti.
Svētdien Ziemeļmitrovicā, kur vairākums iedzīvotāju ir Serbi, notika uzbrukums policistiem. Viņu virzienā tika mests spridzeklis.
Kosova un Serbija ar ES starpniecību ved sarunas, kurās mutiski apsolījušas normalizēt attiecības, bet nekāda vienošanās nav parakstīta.