Jau vēstīts, ka kopš pagājušās nedēļas Venecuēlas prezidenta Maduro pozīcijas ir apdraudētas, un parlamenta spīkers Huans Gvaido, kuram atbalstu izteikušas arī tādas lielvalstis kā ASV un Brazīlija, turpina rīkot protestus, lai panāktu ārkārtas vēlēšanas valstī.
Avoti Reuters atzinuši, ka algotņi nesen ieradušies Venecuēlā, taču aģentūras rīcībā oficiāla apstiprinājuma informācijas avotu teiktajam pagaidām nav. Nav zināms, cik algotņu ir ieradušies, kāds ir to uzdevums un kas ir pasūtītājs. Taču medijs, citējot vienu avotu, lēš, ka valstī varētu būt ap 400 algotņu, kamēr citi avoti gan norādījuši uz mazāku skaitu. Taču neoficiāli tapis skaidrs, ka galvenais algotņu uzdevums ir pasargāt prezidentu Maduro no nodevējiem viņa personīgajā apsardzē.
Aģentūra, atsaucoties uz intervijām ar algotņu radiniekiem, skaidro, ka Venecuēlā ieradušies bijušie karavīri, kuri nu ir šķietami privātās, taču faktiski ar Kremli saistītas militārās organizācijas Vāgnera grupa sastāvā. Vāgnerieši Krievijas labā darbojušies gan Sīrijā, gan Ukrainā. Algotņu armijas pārstāvji uz Reuters aicinājumu sniegt komentārus neatbildēja.
Krievija publiski ir paziņojusi, ka atbalsta valsts līdzšinējo prezidentu Maduro, tādējādi nostājoties opozīcijā ASV un citām valstīm, kas par de facto prezidentu jau "iecēlušas" Gvaido. Arī Ķīna, ieņemot līdzīgu nostāju Krievijai, aicinājusi "ASV un Eiropu neiejaukties Venecuēlas iekšpolitikā".
Krievijas un Venecuēlas atbildīgas ministrijas nav sniegušas atbildes uz Reuters jautājumiem, bet Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs lakoniski atbildēja: "Manā rīcībā nav šādas informācijas."
Ziņu aģentūra noskaidrojusi, ka vismaz daļa algotņu ieradušies Venecuēlā no Kubas jau dažas dienas pirms protestu izcelšanās, bet daļa jau bijusi tur izvietota vēl pirms 2018. gada vēlēšanām, kurās uzvarēja Maduro.
Čekistsantikomunists
rekur
M