Krīze apdraud Putina režīma stabilitāti

Krievijas premjera Vladimira Putina valdība savu politiku veido, balstoties uz pieņēmumu, ka naftas cenas jau drīzumā atkal sāks palielināties. Kā interneta izdevumā Grani.ru rak­sta bijušā premjera Mihaila Kasjanova administrācijas vadītājs Konstantīns Merzļikins, šāds pieņēmums ir diezgan optimistisks. "Bet kas notiks, ja neizspruksim sveikā? 80.gados izdevās novērst dumpi. Atklātības un perestroikas politika ļāva sarīkot brīvas vēlēšanas un ievēlēt jaunu komandu, kas netika vainota krīzes izraisīšanā. Bet kas var dot garantiju, ka tā būs arī šoreiz?"Bažas par nemieriem Krievijas Centrālā banka faktiski jau atzinusi, ka iespējama Krievijas rubļa devalvācija. Paredzams, ka nākamā gada vasarā par vienu ASV dolāru nāksies maksāt jau 35 rubļus. Pēc laikraksta Novaja gazeta analītiķes Jūlijas Latiņinas domām, tik līgana kursa samazināšana būs iespējama tikai tad, ja pietiks pēdējos astoņos gados uzkrāto valūtas rezervju. 1998.gadā straujš rubļa kursa kritums nāca par labu Krievijas ekonomikai. Imports kļuva neizdevīgs, tāpēc tika aizvietots ar vietējo produkciju, turklāt jau 1999.gada pavasarī naftas cenas sāka palielināties. Taču toreiz ekonomikas krīze skāra tikai Krieviju. Šoreiz krīzē ieslīgusi arī Eiropa un ASV. Krievijas uzņēmumi toreiz varēja aizņemties naudu ārzemēs, bet tagad šādas iespējas nebūs. Kreditēšanas apsīkums izraisīs ražošanas lejupslīdi, kas palielinās bezdarba līmeni. Šādā situācijā iespējami masu nemieri, it sevišķi provincē. Maskavas avīze Vedomosti nesen jau iekūlās nepatikšanās, saņemot varas iestāžu brīdinājumu par ekonomista Jevgeņija Gontmahera rak­stu. Šajā rakstā viņš izklāstīja scenāriju, saskaņā ar kuru iespējama nopietna krīze kādā provinces pilsētā. Lai apspiestu masu nemierus, varas iestādes gribēs lietot spēku, taču neuzdrošināsies to darīt, turklāt arī milicijas darbinieki jau mēnešiem ilgi nav saņēmuši algu un patiesībā atbalsta pilsētnieku prasības. Galu galā birokrāti vienkārši aizbēg, bet tikmēr līdzīgi nemieri sākas citā pilsētā. Protams, ka varas iestādes nebija sajūsmā par šāda scenārija publicēšanu, tāpēc brīdināja Vedomosti redakciju. Krievijas Ģenerālprokuratūra agrāk ziņoja par nodomu kontrolēt preses publikācijas, lai novērstu paniku un ekonomikas krīzes padziļināšanu.Putina manevrs Kremļa aprindās valda viedoklis, ka nākamā gada pavasarī stāvoklis droši vien pasliktināsies, nevis uzlabosies. Tomēr valdībai vēl esot rezerves, turklāt ne tikai finansiālas. Viens no paņēmieniem, ar ko novērst tautas uzmanību no ekonomikas krīzes, varētu būt ārkārtas vēlēšanu izsludināšana. Pēc analītiķu domām, tieši tādēļ tik steidzīgi tika grozīta Krievijas konstitūcija, lai pagarinātu Krievijas prezidenta un Valsts domes pilnvaras līdz attiecīgi sešiem un pieciem gadiem. "Kļuvis par premjeru, Putins zaudēja iespēju, kas viņam bija prezidenta amatā — novelt uz premjeru visu atbildību par ekonomikas problēmām," secina politologs Andrejs Piontkovskis. Tagad bijušajam prezidentam pašam nākas uzņemties atbildību par ekonomikas krīzi. Šajā situācijā V.Putinam ir tikai divas iespējas: vai nu panākt Dmitrija Medvedeva atkāpšanos no prezidenta amata, lai V.Putins varētu atgriezties Kremlī vēl uz vismaz sešiem gadiem, vai arī pašam aiziet no politiskās skatuves. Pēc politologa domām, otrais variants būtu iespējams, ja Kremļa cīņās uzvarēs "Medvedeva frakcija". Šādā variantā pie varas paliktu līdzšinējā elite, tikai V.Putina vietā par "nacionālo līderi" kļūtu D.Medvedevs. Taču tas nebūs vienkārši, jo arī V.Putins par nacionālo līderi nekļuva vienā dienā. Par tādu viņš tika pasludināts tikai pēc Krievijas ekonomikas atdzīvošanās. Tagad būtu grūti pasludināt par "nacionālo līderi" prezidentu, kura valdīšanas laikā valsts virzās uz bezdibeņa pusi.