Laikraksts norāda, ka šo izaicinājumu dēļ atklāts paliek politiskais jautājums: vai izdosies jaunas starptautiskās krīzes gadījumā atrast pietiekamu daudzumu valstu, kas būs pārliecinātas par spēka pielietošanas nepieciešamību? Izdevums atgādina, ka Vācijas, Polijas un Turcijas lēmumi nepiedalīties Lībijas bombardēšanā deva smagu triecienu aliansei, un tagad galvenais mērķis ir aizpildīt Eiropas radītos „tukšumus” aizsardzības jautājumos un nodrošināt garantētu piekļuvi bruņojumam gadījumos, kad kāds no svarīgiem sabiedrotajiem atsakās piedalīties operācijās.
2011. gadā Vašingtona jau izteica šaubas par eiropiešu vēlmi garantēt personīgo drošību, raksta izdevums, atgādinot, ka 20 no 28 NATO dalībvalstīm ir samazinājušas militāros budžetus. „Arvien vairāk valstu vairs nav spējīgas līdzekļus, kas nepieciešami NATO operācijām. Tāda tendence iedragā uzticību aliansei kā vidēja tā ilgtermiņa perspektīvā,” teikts rakstā.
Šajā situācijā alianses „lielie” sponsori sāk atsacīties maksāt par „mazajiem”, kuru nacionālā aizsardzība balstās tikai uz kopīgajiem līdzekļiem, bet tiešais finansiālais ieguldījums ir ļoti nenozīmīgs. Centieni nostiprināt kopīgo drošību tāpat atduras pret greizsirdīgu nacionālo suverenitāšu saglabāšanu, tajā skaitā militāri rūpniecisko kompleksu (MRK) sfērā. Laikraksta aptaujātie eksperti uzskata, ka šobrīd aliansei „nav nedz spēcīga nākotnes politiskā redzējuma, nedz skaidras sapratnes par darbu sadalīšanu”.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicina pielikt kopīgas pūles un sadalīt funkcijas starp sabiedrotajiem „gudras drošības” (smart defence) izveides vārdā. Pēc izdevuma avota Parīzes militārajās aprindās vārdiem, Francija iebilst pret lēmumu par jaunām kopīgām finansēšanas programmām, uzskatot tagadējo valsts ieguldījums par pietiekamu.
Daudzi Eiropas līderi uzdod jautājumu, vai nav labāk tā vietā, lai prasītu lomu sadalīšanu, aktīvāk attīstīt Eiropas lomu aizsardzības jomā, tomēr virkne novērotāju zemu vērtē Eiropas MRK perspektīvas sacensībā ar ASV aizsardzības rūpniecību. Šāda pašā kontekstā eiropieši šaubās par alianses pretraķešu aizsardzības vairogu, kura uzdevums būtu aizsargāt visu NATO teritoriju. Čikāgā ir paziņots par „pārejas pretraķešu sistēmas radīšanu”, tomēr tās galīgais veids un cena nav zināmi. Sakarā ar to Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēma eiropiešiem izskatās pēc vēl viena amerikāņu tehnoloģiju Trojas zirga, norāda laikraksts.