Lepēna ir savākusi nepieciešamos 500 parakstus no mēriem un citām vēlētām amatpersonām, lai balotētos prezidenta vēlēšanās, kuru pirmā kārta notiks 22.aprīlī, bet otrā kārta gaidāma 6.maijā. "Es nupat runāju ar viņu pa telefonu, un viņa man to apstiprināja," sacīja Lepēnas atbalstītāju komitejas vadītājs advokāts Žilbērs Kolārs.
Lai gan sabiedriskās domas aptaujās 16 līdz 18% respondentu pauduši gatavību prezidenta vēlēšanās balsot par Lepēnu, līdz šim bija izteikti pieņēmumi, ka tikai nedaudzi mēri un pašvaldību deputāti uzņemsies politisku risku saistīt sevi ar viņas kampaņu. Francijas Konstitucionālā tiesa februārī arī noraidīja Lepēnas lūgumu ļaut viņas atbalstītājiem saglabāt anonimitāti.
Katram Francijas prezidenta amata kandidātam līdz 16.martam ir jāsavāc 500 vēlētu pašvaldību amatpersonu paraksti šīs kandidatūras atbalstam. Francijā ir apmēram 42 tūkstoši šādu amatpersonu.
Populārākie kandidāti ir opozīcijā esošās Sociālistiskās partijas līderis Fransuā Olands un pašreizējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš ir arī labēji centriskās partijas Savienība par tautas kustību (UMP) līderis.
Pērn janvārī Lepēna pārņēma Nacionālās frontes vadību no sava tēva Žana Marī Lepēna. Viņa ir salīdzinājusi musulmaņus, kuru Francijā ir pieci līdz seši miljoni, ar Otrā pasaules kara okupācijas spēkiem Francijā.
Nacionālā fronte īsteno pret imigrantiem vērstu politiku. Žans Marī Lepēns vairākkārt apgalvoja, ka viņam neizdosies savākt nepieciešamos 500 parakstus kandidēšanai prezidenta vēlēšanās, tomēr viņš tos savāca uz visām līdzšinējām prezidenta vēlēšanām kopš 1988.gada. Prezidenta vēlēšanās 2002.gadā viņš negaidīti iekļuva otrajā kārtā, kurā zaudēja Žakam Širakam.