Nacionālās drošības likums, ko Ķīna jūnijā uzspieda Honkongai, un vēršanās pret demokrātiski noskaņotajiem likumdevējiem ir raisījušas nopietnus jautājumus par Ķīnas solījumu saglabāt Honkongas autonomiju un brīvības līdz 2047.gadam, pirmdien norādīja Rābs.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss un atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu Honkongas statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai nosaka Londonas un Pekinas vienošanās.
Rābs, informējot parlamentu par situāciju Honkongā, sacīja, ka Honkongas vēsturē pēc nodošanas Ķīnai šis ir periods, kas rada vislielākās bažas.
Ministrs piebilda, ka sācis konsultācijas par to, vai ir pieņemami Lielbritānijas tiesnešiem turpināt ieņemt nepastāvīgo tiesnešu amatus Honkongas augstākajā apelācijas tiesā.
Honkongas pamatlikums pieļauj augsta ranga ārvalstu tienešu piedalīšanos Honkongas augstākajā apelācijas tiesā nepastāvīgo tiesnešu statusā.
Ja Lielbritānija atsauks savus tiesnešus, tās sabiedrotās Austrālija un Kanāda var izjust spiedienu rīkoties līdzīgi.
Rietumu valstis uzskata, ka Pekina ir priekšlaikus atkāpusies no saviem solījumiem, ko deva, saņemot Honkongu savā valdījumā.
Ķīna apgalvo, ka drošības likums un kritiķu apspiešana ir nepieciešama, lai atjaunotu stabilitāti pēc pērnā gada plašajiem protestiem.
Kopš pagājušā gada jūnija Honkongā vairākus mēnešus no vietas norisinājās plaši protesti pret Ķīnas pārvaldi.
Reaģējot uz Rāba ziņojumu, Ķīnas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Lielbritānijai vajadzētu "pamosties no postkoloniālisma nostaļģijas un pārstāt jaukties Honkongas lietās".