111 lapaspuses biezajā dokumentā, kas sabiedrības vērtējumam nodots pirmdien, arī skaidrots - ja Brisele uzņemtu Skotiju ES sastāvā, Skotijai, visticamāk, nāktos pievienoties eirozonai un tā zaudētu Lielbritānijas atlaides ES budžetā. Turklāt, ja Skotija pievienotos Šengenas zonai, Lielbritānijai nāktos veikt pasu kontroli uz jaunās Lielbritānijas un Skotijas robežas. "Tā kā Lielbritānija neplāno pievienoties Šengenas zonai, tiktu veikta robežkontrole starp Skotiju un Lielbritāniju," teikts dokumentā.
Turklāt, pat ja Skotija savās tiesību normās saglabātu ES prasības, "tas nenozīmētu, ka Skotijai vai tās pilsoņiem saskaņā ar ES līgumiem būtu kādas tiesības vai pienākumi". "Nav tāda likuma, kas, piemēram, kaut kādā veidā automātiski piešķirtu Skotijai Lielbritānijas panāktās tiesības nestāties eirozonā vai īpašos izņēmumus attiecībā uz tieslietām vai iekšlietām. Pievienošanās noteikumi būtu jāatrunā tāpat kā ar citām dalībvalstīm," norādīts dokumentā.
Vienlaikus Skotijai nāktos no jauna pieteikties dalībai tādās starptautiskās organizācijās kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), NATO un ANO, lai gan vieta šajās institūcijās tai nebūt nebūtu garantēta. Dokuments sagatavots, balstoties uz Kembridžas universitātes un Edinburgas universitātes profesoru atzinumu.
Kā jau vēstīts, nākamgad Skotijā notiks referendums par atdalīšanos no Lielbritānijas. Domājams, ka ar juristu atzinumu labprāt iepazīsies arī Katalonijas amatpersonas, jo arī Katalonijā 2014.gadā notiks balsojums par atdalīšanos no Spānijas. "Nav skaidra precedenta gadījumam, kad kādas ES dalībvalsts reģions iegūtu neatkarību un tad vai nu pieprasītu automātisku dalībvalsts statusu vai censtos pievienoties ES (..)," secināts pētījumā. "Taču, pamatojoties uz ES līgumiem un citiem rādītājiem, šķiet, ka Skotijai būtu jāpievienojas ES kā jaunai dalībvalstij." "No pasaules un tiesību normu viedokļa raugoties, Skotija kļūtu par pilnīgi jaunu valsti (..), Skotijai būtu jāpiesakās dalībai starptautiskās organizācijai vai jārīko sarunas šī mērķa sasniegšanai," norāda eksperti.
Komentējot Lielbritānijas valdības publiskoto dokumentu, Skotijas vicepremjere un Skotu Nacionālās partijas (SNP) vadītāja vietniece Nikola Stērdžena jau paziņojusi, ka "šos jautājumus izlems nevis likums, bet sarunas un vienošanās". Pēc politiķes domām, Lielbritānijas valdības dokumenta intonācija liecina, ka Londona centīsies izmantot savu ietekmi Briselē, lai nepieļautu, ka Skotija iegūst izdevīgus dalības nosacījumus. "Ja Lielbritānijas valdība patiešām saka, ka gadījumā, ja [referendumā par Skotijas atdalīšanos] būs apstiprinošs balsojums, viņi centīsies nedaudz sarežģīt dzīvi Skotijai, tas ir ne tikai ļoti iedomīgi, bet arī nostādītu viņus situācijā, kurā viņi iestātos paši pret savām interesēm," piebilda Stērdžena.
Edinburgas valdība šomēnes pavēstīja, ka gadījumā, ja skoti nākamgad gaidāmajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, tad Skotijas neatkarība tiks pasludināta pusotru gadu pēc balsojuma. Skotijas neatkarību plānots pasludināt 2016.gada martā, kam divus mēnešus vēlāk sekos parlamenta balsojums par konstitucionālās sapulces locekļu ievēlēšanu. Taču, kā liecina aptauja, ko janvārī veica laikraksts "Scotsman", tikai 23% Skotijas iedzīvotāju atbalsta neatkarību un, salīdzot ar pagājušo gadu, neatkarības atbalstītāju skaits ir sarucis par deviņiem procentpunktiem. 61% atbalsta autonomiju Apvienotās Karalistes sastāvā, 11% uzskata, ka Skotijai nav vajadzīgs savs parlaments un ka tai ir jāpaliek Apvienotās Karalistes sastāvā, vēl 5% šajā jautājumā nav viedokļa.