Diseldorfas prokurors Kristofs Kumpa atklājis, ka vairākus gadus, pirms Lubics kļuva par pilotu, viņš ārstējies pie psihoterapeita. Dokumenti liecina, ka jaunais vīrietis tolaik bijis ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Konkrēts laika periods gan netiek nosaukts. Tomēr ieraksti par sekojošām vizītēm pie ārsta liecina, ka Lubica uzvedība vairs neesot liecinājusi par pašnāvnieciskām, destruktīvām tieksmēm un agresiju pret apkārtējiem, piebilda prokurors.Augstāk minētie fakti apstiprina jau iepriekš izskanējušos komentārus no izmeklēšanai pietuvinātu personu puses, kuras norādīja, ka Lubics ārstējies no depresijas. _The Wall Street Journal _ziņo, ka šo informāciju Lubics no sava tolaik topošā darba devēja, proti, Germanwings, slēpis.Līdz šim aptaujāto liecinieku sniegtā informācija nevedina domāt, ka Lubics iepriekš plānojis apzināti nogāzt lidmašīnu. Tāpat izmeklētājiem pagaidām nav pavedienu par pilota rīcības motīviem.Tikmēr katastrofas vietā turpinās bojāgājušo mirstīgo atlieku identifikācija un otrās melnās kastes meklējumi, kas gan ir liels izaicinājums, jo lidojuma datu ierakstītājs varētu būt tik ļoti bojāts, ka vairs neraida signālu, kuru ar īpašām ierīcēm varētu uztvert meklēšanas operācijā iesaistītie darbinieki.
Līdz šim, pārmeklējot atlūzas, pēc DNS paraugiem identificēti jau 80 bojāgājušie pasažieri.
Jau vēstīts, ka 24.martā Francijas Alpos avarēja kompānijas Germanwings aviolaineris Airbus A320, kas bija ceļā no Barselonas uz Diseldorfu. Bojā gāja 150 cilvēki - 144 pasažieri un seši apkalpes locekļi.
Reaģējot uz traģēdiju, vairākas aviosabiedrības, ieskaitot airBaltic, nolēmušas ieviest noteikumu, ka lidmašīnas kabīnē visu lidojuma laiku atrodas vismaz divi apkalpes locekļi.