Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 30. decembris
Daniela, Dāniels, Dāvids, Dāvis

Lužkovs varētu zaudēt mēra krēslu

Maskavas vēlēšanās gaidāma valdošo spēku uzvara, bet nav skaidrības par Lužkova nākotni.

Pēc nedēļas gaidāmās Maskavas domes vēlēšanas, kas notiks 11.oktobrī, turpinās pēdējo gadu Krievijas politikas tradīcijas, jo vēlēšanu iznākums neizraisa nekādas šaubas. Vēlēšanās uzvarēs valdošās partijas Vienotā Krievija (VK) saraksts, kura līderis ir Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Taču uzvara vēlēšanās vēl negarantēs J.Lužkovam palikšanu amatā, jo galvaspilsētas mēra izvirzīšana ir Kremļa kompetencē. Pēdējā laikā atkal pastiprinājušās runas, ka Kremlis plāno nomainīt J.Lužkovu, kurš Maskavas mēra amatā darbojas jau kopš 1992.gada.

Mēru iecels Kremlis

Nedēļu pirms vēlēšanām nekāda īpaša rosība Maskavā nav manāma, tikai dažviet redzami politiķu reklāmas plakāti. Maskavas domē ir 35 deputātu vietas, kas ir diezgan maz priekš tik lielas pilsētas (10,5 miljoni iedzīvotāju). 2005.gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja VK saraksts, kas ieguva 28 vietas. Šoreiz cīņā par deputātu krēsliem iesaistījušās sešas partijas: VK ar J.Lužkovu priekšgalā, komunisti, Vladimira Žirinovska liberāldemokrāti, kreisā partija Taisnīgā Krievija, partija Krievijas patrioti un liberālā partija Jabloko.

Citas opozīcijas partijas, piemēram, kustība Solidaritāte, aicina Maskavas iedzīvotājus boikotēt vēlēšanas, jo tās nebūs brīvas un godīgas. Lai gan opozīcijas partijas nav populāras, aicinājumam boikotēt vēlēšanas varētu būt daudz piekritēju, jo maskavieši neizrāda īpašu interesi par vēlēšanām. Viss būtu citādi, ja Maskavas iedzīvotāji paši varētu ievēlēt galvaspilsētas mēru. Taču saskaņā ar tagadējo kārtību Maskavas mēru apstiprina pilsētas dome pēc Krievijas prezidenta ieteikuma. Faktiski tas nozīmē, ka Maskavas mēru izraudzīsies Kremlis.

Korupcijas perēklis

J.Lužkova pozīcijas pēdējā laikā tiek vērtētas kā diezgan nestabilas, jo klīst runas par viņa nomaiņu. Solidaritātes līderis Boriss Ņemcovs uzskata, ka tas būtu pamatots solis, jo tieši J.Lužkova laikā Maskavā uzplaukusi milzīga korupcija. "Ja jau prezidents paziņojis, ka jāsāk nesaudzīga cīņa pret korupciju, vislabāk būtu sākt ar Maskavu," spriež B.Ņemcovs. Kopā ar ekonomistu Vladimiru Milovu viņš sagatavojis apjomīgu pētījumu par J.Lužkova valdīšanas laiku. Ziņojumā ir daudz faktu, kas liecina par plaukstošo korupciju un milzīgo plaisu starp bagātniekiem un trūcīgo slāni. J.Lužkova valdīšanas laikā Maskava kļuva par dārgāko pilsētu pasaulē; 10% bagātāko iedzīvotāju ir 42 reizes bagātāki par 10% trūcīgāko iedzīvotāju. Ceļu būve Maskavā izmaksā vairākas reizes dārgāk nekā Eiropas pilsētās.

Meklē aizvietotāju

Ziņojuma autori secina, ka viss Maskavas celtniecības bizness faktiski nonācis viena cilvēka rokās, un nevienam nav noslēpums, ka šis cilvēks ir J.Lužkova sieva Jeļena Baturina. "Ja tā nav korupcija, kas tad ir korupcija?" vaicā B.Ņemcovs. Viņa apgalvojumus J.Lužkovs nosaucis par "absolūtiem meliem" un draudējis iesūdzēt B.Ņemcovu tiesā.

Politikas analītiķi spriež, ka arī Kremlī palielinās neapmierinātība ar J.Lužkovu, jo ietekmīgi ļaudis gribētu atņem J.Lužkovam viņa ienesīgo posteni. "Lužkovs neierakstās Kremļa sistēmā. Tomēr viņš ir populārs Maskavā. Lai gan pret viņu ir daudz pretenziju, Maskava mainās uz labo pusi," uzskata publicists Leonīds Radzihovskis. Pēc ekonomista V.Milova domām, Kremlis vienkārši vēl nav atradis J.Lužkova aizvietotāju. "Kad atradīs, jautājums atrisināsies pats no sevis." Valdošā vara pagaidām izmanto J.Lužkova tēlu priekšvēlēšanu plakātos, tomēr skaidrs, ka Maskavas saimnieka liktenis ir Kremļa, nevis vēlētāju rokās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Miris bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters

100 gadu vecumā miris bijušais ASV prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Džimijs Kārters, kurš vadīja valsti no 1977. līdz 1981.gadam, paziņoja viņa bezpeļņas fonds.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits