Savukārt Maduro galvenais sāncensis bijušais Laras pavalsts gubernators Enri Falkons saskaņā ar oficiālajiem datiem saņēmis 21,2% balsu.
Vēlēšanās startēja vēl divi mazpazīstami kandidāti - evaņģēlistu mācītājs Havjers Bertuči un Reinaldo Kvihada, kas atšķēlies no valdošās Sociālistu partijas.
Jau pirms balsu skaitīšanas daļējo rezultātu pasludināšanas Falkons paziņojis, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus, pieprasot rīkot jaunas vēlēšanas.
"Mēs neatzīstam šo vēlēšanu procesu un uzskatām to par neleģitīmu," preses konferencē norādīja opozīcijas kandidāts.
Viņš pavēstīja, ka saņēmis simtiem sūdzību, ka valdošās partijas amatpersonas pie vēlēšanu iecirkņiem un pat to iekšpusē skenējot vēlētāju identifikācijas dokumentus, netieši vai tieši tiem solot atlīdzību, ja viņi balsošot par Maduro.
Dažiem vēlēšanu novērotājiem, kas pārstāvēja Falkonu, lieta piekļuve vēlēšanu iecirkņiem, bet vienu no tiem piekāvuši karavīri.
Atkārtotas vēlēšanas pieprasījis rīkot arī Bertuči, kas izcīnījis 11% balsu.
Saskaņā ar CNE datiem vēlētāju aktivitāte sasniegusi 46%, taču opozīcijas alianse Demokrātiskās vienotības apaļais galds (MUD), kas vēlēšanas boikotēja, apgalvo, ka pie balsošanas urnām devušies tikai nepilni 30% no 20,5 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
"Tie pilsoņi, kas nepieņem šantāžu, spiedienu un iebiedēšanu, pārliecinoši sakāvuši Maduro," paziņojis Viktors Merkess, kurš pārstāv vienu no MUD ietilpstošajām partijām.
Arī DPA korespondenti novērojuši, ka vēlēšanu iecirkņos bijis maz ļaužu. Par līdzīgu ainu vēlēšanu iecirkņos ziņo arī AFP.
Fakts, ka vēlēšanu iecirkņu darbs tika pagarināts, izsaucis papildus aizdomas, ka balsošanas rezultāti ir viltoti par labu Maduro.
Tikmēr Lusena paziņojusi, ka saņemtas tikai atsevišķas sūdzības par iespējamajiem pārkāpumiem, kas tiekot rūpīgi pārbaudītas, un ka nepieciešamības gadījumā kļūdas tikšot izlabotas.
Savukārt pats Maduro paziņojis, ka CVE situāciju spējot kontrolēt un ka šādi incidenti neietekmēšot vēlēšanu rezultātus.
Taču MUD vēlēšanas pasludinājušas par farsu, kura vienīgais mērķis ir leģitimēt Maduro autoritāro režīmu un nodrošināt viņam otru pilnvaru termiņu, kas ilgs līdz 2025.gadam.
Tomēr, neskatoties uz dziļo ekonomisko krīzi, pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču deficītu, daļā sabiedrības Maduro vēl bauda atbalstu, vēlētājiem valsts galvu asociējot ar viņa nelaiķa priekšteci - harizmātisko Ugo Čavesu, kurš uzsāka Venecuēlas "sociālistisko revolūciju" un demokrātijas demontāžu.
Uzrunājot Karakasā savus sajūsminātos atbalstītājus, Maduro paziņojis, ka viņa uzvara esot "vēsturiska", jo vēl neviens kandidāts Venecuēlā neesot ieguvis 68% balsu. "Mēs atkal uzvarējām! Mēs atkal triumfējām! Mēs esam vēstures spēks, kas pārtapis pastāvīgā tautas uzvarā."
Pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja Maduro radītā Konstitucionālā sapulce, kuras izveidošanas mērķis bija atņemt pilnvaras opozīcijas kontrolētajam parlamentam.
Līdztekus prezidenta vēlēšanām notika arī štatu parlamentu un municipālo padomju vēlēšanas.
ASV, 14 Latīņamerikas valstis un Eiropas Savienība (ES) nosodījušas šo vēlēšanu sarīkošanu, trūkstot demokrātiskām garantijām.
Madrides ielās svētdien izgāja simtiem venecuēliešu trimdinieku, protestējot pret vēlēšanu imitāciju. Uz viņu plakātiem bija lasāmi tādi saukļi kā SOS Venecuēla, Maduro krāpšanās un Nē diktatūrai Venecuēlā!.
Līdzīgas demonstrācijas notika arī Mehiko, Bogotā, Limā un Santjago.