"Hunta ir apstiprinājusi, ka tā vēlas trīs gadu pāreju, lai izvērtētu Mali valsts pamatus. Šo pāreju īstenos struktūra, ko vadīs karavīrs, kas arī būs valsts galva," pēc sarunām ar huntu sacīja avots Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) delegācijā.
Atbilstoši šai iecerei "valdības sastāvā pamatā būs karavīri", sacīja avots.
Huntas amatpersona ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka "trīs gadu pārejas posmā būs armijas prezidents un valdība, kurā pamatā būs karavīri".
Karavīri piekrituši atbrīvot gāzto prezidentu, sacīja avots delegācijā un huntas amatpersona, norādot, ka viņš varēs atgriezties savās mājās galvaspilsētā Bamako.
"Ja viņš vēlēsies doties uz ārzemēm, lai ārstētos, arī tā nebūs problēma," sacīja avots delegācijā.
Kaut arī pučs izsaucis starptautisku nosodījumu, galvaspilsētas ielās prezidenta gāšanu svinēja tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju.
Pēdējo mēnešu laikā Mali bija aktivizējusies protestu kustība pret līdzšinējo valdību, kas tiek vainota nespējā risināt samilzušās ekonomikas problēmas un tikt galā ar islāmistu nemierniekiem.
Āfrikas Savienība (ĀS) trešdien apturēja Mali līdzdalību organizācijā saistībā ar armijas sarīkoto apvērsumu. 55 dalībvalstu ĀS arī nosodījusi "nekonstitucionālo valdības maiņu" Mali.
Mali prezidents Keita, kuru otrdien sagrāba sadumpojušies karavīri, naktī uz trešdienu paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš arī apliecināja, ka tiek atlaista valdība un parlaments.
Pučisti trešdien neilgi pēc prezidenta Keitas paziņojuma par atkāpšanos no amata apliecināja, ka valstī pārņem pārejas pilnvaras.
Jau ziņots, ka Mali sākās dumpis armijas kazarmās, kas atrodas netālu no galvaspilsētas esošajā Kati, un dumpinieki sagrāba prezidentu Keitu, premjerministru Bubu Sisi, ekonomikas un finanšu ministru Abdulaji Dafi un parlamenta priekšsēdētāju Musu Tambini, kā arī vairākus bruņoto spēku komandierus.
Šādu karavīru rīcību nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Eiropas Savienība un ASV , kā arī Francija, kuras kolonija savulaik bija Mali.