Rūpnīcu vadība bieži pārkāpj vides aizsardzības likumus, un fermeri izmanto toksiskus mēslošanas līdzekļus. Piesārņojums, ko rada tādi smagie metāli kā svins, dzīvsudrabs un vēzi izraisošais kadmijs, bieži tiek vainots pie veselu ciematu saindēšanās.
Vides aizsardzības ministrijas organizētajā valdības pētījumā secināts, ka aptuveni desmit procentos no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm smago metālu līmenis pārsniedz oficiāli pieļaujamo normu, vēsta laikraksts Southern Metropolis Daily.
Ministrijas galvenais inženieris norāda, ka pēdējos gados visai regulāri konstatēta augsnes piesārņošana ar smagajiem metāliem. "No janvāra līdz augustam vien bijuši 11 gadījumi - deviņos [gadījumos] svins nonācis [cilvēku] asinīs," viņš piebilda.
Tomēr laikraksts nav atklājis, cik augsts smago metālu līmenis ir uzskatāms par pārmērīgu, ne arī informējis, cik liela platība no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm satur toksīnus.
Ķīnas straujā industrializācija pēdējo 30 gadu laikā ir ļāvusi tai kļūt par pasaules otro lielāko ekonomiku. Tomēr koncentrēšanās uz ekonomisko izaugsmi apvienojumā ar paviršo vides aizsardzību ir novedusi pie stipra gaisa un ūdens piesārņojuma, kura dēļ izcēlušies vairāki skandāli un protesti.
Augustā tūkstošiem cilvēku protestēja pie ķīmiskās rūpnīcas Daliaņā, bet septembrī vairāk nekās 500 vietējo iedzīvotāju trīs dienas protestēja pie saules paneļu rūpnīcas Džedzjanas provinces pilsētā Haininā, piespiežot varas iestādes to uz laiku slēgt.
Tai pat mēnesī Šanhajas varas iestādes apturēja ražošanu lielākajā daļā pilsētas svinu bateriju rūpnīcu, jo 32 bērni, kuri dzīvoja netālu no divām rūpnīcām, bija saindējušies ar svinu.