"Es pašlaik nesaskatu perspektīvas normālu attiecību atjaunošanai, kamēr pie varas ir pašreizējā vadība," sacīja Medvedevs žurnālistiem Sočos kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli pēc abu tikšanās.
"Un es par to pateicu atklāti - es uzskatu, ka tā nav Krievijas puses vaina, lai ko man pēc tam tur neatbildētu," teica Krievijas prezidents, atsaucoties uz savu šonedēļ publiskoto atklāto vēstuli par Krievijas un Ukrainas attiecībām.
Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko piektdien saistībā ar Medvedeva atklāto vēstuli izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra: "Kā premjerministre es esmu darījusi un darīšu visu iespējamo, lai padziļinātu abpusēji izdevīgo sadarbību starp Krieviju un Ukrainu, īpaši ekonomikas jomā, par kuru ir atbildīga valdība."
"Es esmu attīstījusi un attīstīšu attiecības ar Krieviju uz vienlīdzības pamatiem, balstoties uz nacionālajām interesēm, kopīgajiem ieguvumiem, respektējot suverenitāti un teritoriālo vienotību," uzsvēra Timošenko.
"Ukraina neatkarīgi, bez ārēja spiediena, noteiks savu ārpolitiku un iekšpolitiku," sacīts Ukrainas premjeres paziņojumā.
Ukrainas mediji šo Timošenko paziņojumu vērtē kā premjeres signālu, ka gadījumā, ja viņa janvārī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās tiks ievēlēta par prezidenti, tad viņas politika attiecībās ar Krieviju būs pielaidīgāka salīdzinājumā ar to, kuru patlaban īsteno Juščenko.
Ukrainas prezidents Viktors Juščenko ceturtdien pauda vilšanos saistībā ar viņam adresēto Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vēstuli, kurā Ukrainai pārmesta pret Krieviju vērsta nostāja.
"Esmu ļoti vīlies atklāti nedraudzīgajos" Medvedeva izteikumos, teikts Juščenko nosūtītajā vēstulē Krievijas prezidentam, kas publicēta Ukrainas prezidenta oficiālajā interneta vietnē.
"Mūsu valsts vienmēr cienījusi principus, uz kuriem balstās [Ukrainas] draudzība un partnerība ar Krieviju," raksta Juščenko.
"Nevaru nepiekrist, ka abu valstu [Krievijas un Ukrainas] attiecībās pastāv nopietnas problēmas, bet ir pārsteidzoši, ka Krievijas prezidents pilnībā noraida Krievijas līdzatbildību šajās [starpvalstu attiecību problēmās]," teikts Ukrainas prezidenta vēstulē.
Analītiķi Medevedeva vēstuli uzskata par Maskavas mēģinājumu pilnībā "nostumt pie malas" Ukrainas rietumnieciski noskaņoto prezidentu, kura prezidentūras laikā Ukraina centusies pastiprināt kontaktus ar Eiropas Savienību (ES) un aktīvi izteikusi vēlmi iestāties NATO.
Krievijas prezidents ceturtdien par jauno Krievijas vēstnieku Ukrainā iecēla savu līdzšinējo padomnieku sociālo reformu jautājumos un bijušo veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministru Mihailu Zurabovu, taču saskaņā ar iepriekš nosūtīto vēstuli nolēma atlikt jaunā vēstnieka ierašanos Ukrainā.
Pēc Medvedeva vārdiem, jaunā vēstnieka ierašanās "konkrēti termiņi tiks noteikti vēlāk, ņemot vērā Krievijas-Ukrainas attiecību reālo attīstību".
11.jūnijā Medvedevs no Krievijas vēstnieka Ukrainā amata atbrīvoja Viktoru Černomirdinu, kuru iecēla par prezidenta īpašo pārstāvi ekonomiskās sadarbības ar Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīm jautājumos. 71 gadu vecais ekspremjers Černomirdins bija Krievijas vēstnieks Ukrainā kopš 2001.gada.
Krievijas prezidents Medvedevs otrdien nosūtīja Juščenko adresētu vēstuli, kurā informēja par lēmumu atlikt jaunā Krievijas vēstnieka ierašanos Ukrainā, kā arī apvainoja Ukrainu pret Krieviju vērsta kursa īstenošanā.
Vēstulē Medvedevs asi kritizējis Ukrainas nostāju Krievijas-Gruzijas konflikta jautājumā, kurā mierīgie iedzīvotāji Dienvidosetijas galvaspilsētā Chinvali tikuši "nogalināti ar Ukrainas ieročiem", kurus tā piegādājusi Gruzijai, kā arī atkārtoti izteicis neapmierinātību ar Ukrainas virzību uz iestāšanos NATO, "ignorējot savas valsts pilsoņu viedokli". Vēstulē Medvedevs apsūdz Juščenko mēģinājumā pārtraukt ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, tādējādi apdraudot enerģētisko drošību visā Eiropā, kā arī norāda, ka Ukrainā konsekventi tiekot pārkāptas Krievijas investoru intereses, un nekas netiekot darīts, lai situāciju uzlabotu.
Vēstules nobeigumā Medvedevs rezumē, ka ''Krievijā cer, ka jaunā Ukrainas politiskā vadība [pēc prezidenta vēlēšanām nākamā gada janvārī] būs gatava veidot starp mūsu valstīm tādas attiecības, kuras tiešām atbildīs mūsu tautu patiesajiem centieniem, Eiropas drošības nostiprināšanas interesēm".