Šķiet, ka Lopess-Obradors, kurš pazīstams arī kā AMLO un kura pārsvars pār tuvāko sāncensi jau pārsniedzis 20 procentpunktus, kļūs par kārtējo populistu, kas pēdējo gadu laikā dažādās pasaules malās, ekspluatējot vēlētāju neapmierinātību ar tradicionālajām partijām, spējuši pārņemt varas grožus savās rokās.
Taču Meksikas gadījumā ir arī dažas tikai šai valstij raksturīgas iezīmes.
Meksikāņus saniknojusi endēmiskā korupcija un drausmīgais ietekmīgo narkomafijas grupējumu izraisītais vardarbības vilnis. Pērn slepkavību skaits valstīs sasniedza kārtējo antirekordu - 25 000, un pastāv bažas, ka šogad tas atkal tiks pārspēts.
Daudziem vēlētājiem jau sen ir apnikušas abas tradicionālās partijas - šobrīd valdošā kreisi centriskā Institucionālā revolucionārā partija (PRI) un konservatīvā Nacionālās rīcības partija (PAN), kas, viena otru nomainot, atradušās pie varas gandrīz gadsimtu.
64 gadus vecais bijušais Mehiko mērs Lopess-Obradors abas tās dēvē par "varas mafiju", un tas uzrunā lielu daļu vēlētāju, lai gan kreisā populista solīto pārmaiņu veidols joprojām ir visai neskaidrs.
"Politika, ko īstenojam pēdējos 30 gadus, nedarbojas. Mums pat nav ekonomiskās izaugsmes," noslēdzot priekšvēlēšanu kampaņu, saviem atbalstītājiem trešdien norādīja Lopess-Obradors. "Tas, kas aug, ir korupcija, nabadzība, noziedzība un vardarbība. Tāpēc mēs viņu politiku izmetīsim vēstures mēslainē."
Savukārt viņa sāncenši centušies distancēties no savām partijām, vienlaikus brīdinot, ka Lopesa-Obradora idejas ir bīstamas.
Tomēr aptaujas liecina, ka PRI un PAN kandidātiem - bijušajam finanšu ministram Hosē Antonio Meadem un kādreizējam Kongresa spīkeram Rikardo Anajam - tas nav padevies.
Saskaņā ar ietekmīgāko aptauju apkopotajiem datiem par Lopesu-Obradoru gatavojas balsot 48,1% meksikāņu, kamēr Anaja un Meade var attiecīgi cerēt uz 26,1 un 20,8 procentiem balsu.
Turklāt kreiso koalīcija Lopesa-Obaradora dibinātās Nacionālās atdzimšanas kustības (MORENA) vadībā varētu iegūt vairākumu arī Kongresā un izcīnīt sešas no deviņām štatu gubernatoru vietām, par kurām notiks cīņa vienlaicīgi ar prezidenta vēlēšanām.
Lopess-Obradors nonācis konfliktā arī ar Meksikas uzņēmēju aprindām, un izskan brīdinājumi, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas, valstij un tās tautsaimniecībai draud Venecuēlas liktenis.
Cenšoties kliedēt šīs bažas, galēji kreiso kandidāts ir nolīdzis uz tirgu orientētu padomnieku komandu un atkāpies no dažiem saviem vispretrunīgāk vērtētajiem priekšlikumiem, tostarp no solījuma atcelt līdzšinējā prezidenta Enrikes Penjas-Njeto īstenotās enerģētikas nozares reformas.
Nākamajam prezidentam nāksies risināt daudz smagu problēmu, tostarp mēģināt noregulēt attiecības ar ASV, kuras destabilizējusi Baltā nama saimnieka Donalda Trampa īstenotā protekcionisma un imigrācijas politika.
Lopess-Obradors sola Trampu "nolikt pie vietas", taču ironiskā kārtā daļa komentētāju abos politiķos saskata daudz līdzīga. Viņi abi skeptiski izturas pret brīvo tirdzniecību un abi savās populistiskajās kampaņās centušies uzrunāt neapmierināto vēlētāju grupas.
Tomēr atšķirībā no miljardiera Trampa, Lopess-Obradors ar savu dzīvesveidu izpelnījies askētiska ierindas pilsoņa reputāciju, un savas uzvaras gadījumā viņš sola atteikties no puses algas, kā arī no prezidenta rezidences izmantošanas, turpinot dzīvot savā pieticīgajā Mehiko namā.
Tajā pašā laikā viņa kritiķi Lopesu-Obradoru raksturo kā augstprātīgu autokrātu.
Līdztekus nākamajam prezidentam 88 miljoniem balsstiesīgo meksikāņu šodien jāizraugās 500 Kongresa apakšnama locekļi un 128 senatori, kā arī virkne štatu un vietējo amatpersonu.
Sākotnēji balsu skaitīšanas rezultāti sagaidāmi jau ap plkst.23 (pirmdien ap plkst.7 pēc Latvijas laika).
Jau šobrīd šī priekšvēlēšanu kampaņa ir atzīta par visasiņaināko valsts vēsturē, jo kopš pagājušā gada septembra noslepkavoti vairāk nekā 100 politiķu. Daļa no viņiem solīja cīnīties ar narkotiku tirgotāju karteļiem, kamēr citi ar narkomafiju paši bija nepārprotami saistīti.