Saharova lolojums
Apbalvojums tika izveidots pēc EP iniciatīvas, lai godinātu personas un kolektīvus «par sasniegumiem cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsargāšanā, kā arī par starptautiskās likumdošanas cienīšanu un demokrātijas izplatīšanu». Par pirmajiem Saharova balvas laureātiem 1988.gadā kļuva Dienvidāfrikas Republikas melnādaino iedzīvotāju aizstāvis Nelsons Mandela (vēlāk bija šīs valsts prezidents) un padomju cilvēktiesību aizstāvis Anatolijs Marčenko, kurš šo pagodinājumu saņēma divus gadus pēc nāves. Kopā ar balvu tās ieguvējam tiek piešķirta 50 tūkstošu eiro (35 tūkstoši latu) prēmija.
Balvas ieguvēju vidū bijuši arī starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām, Kosovas albāņu līderis Ibrahims Rugova un Baltkrievijas opozīcijas politiķis Aleksandrs Miļinkevičs.
Tomēr Krievijas pārstāvju līdz šim balvas saņēmēju vidū nebija. Šogad to saņem apvienība Memorial, kuru izveidoja A.Saharovs un kas kļuva par pirmo likumīgo cilvēktiesību organizāciju Padomju Savienībā. Paziņojot par Saharova balvas piešķiršanu Memorial, EP vadītājs Ježijs Buzeks sacīja, ka eiroparlamentārieši to darījuši, jo «cer dot ieguldījumu, lai tiktu pārrauta bezgalīgā baiļu un vardarbības ķēde, kas žņaudz tiesību aizstāvjus Krievijas Federācijā».
Nāvējoša nodarbošanās
Viņa teiktajam ir pamats. Gandrīz 20 gadu pēc tam, kad sabruka Padomju Savienība, kur ANO 1948.gadā pieņemtā Vispārējo cilvēktiesību deklarācija tika pieskaitīta aizliegtajai literatūrai, nodarbošanās ar cilvēktiesību aizstāvību Krievijā joprojām var būt nāvējoša.
Šā gada janvārī Maskavā tika nošauts advokāts Staņislavs Markelovs, kurš aizstāvēja cilvēkus, kas cietuši no krievu armijas darbībām Čečenijā. Kopā ar viņu nogalināja jauno žurnālisti Anastasiju Baburovu. Jūlijā Čečenijā tika nolaupīta un nogalināta Memorial aktīviste Nataļja Estemirova.
Cilvēktiesību aizstāvji nav cieņā krievu politiķiem. Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs Memorial nosaucis par «organizāciju, kas izveidota Krievijas iedragāšanai», un iesūdzējis tiesā kustības vadītāju Oļegu Orlovu.
Pat Krievijas prezidenta pakļautībā esošās Cilvēktiesību padomes priekšsēdētāja Ella Pamfilova atzīst, ka varasiestādes, īpaši reģionos, bieži izmanto spēka metodes viņiem neizdevīgu tiesību aizstāvju iebiedēšanai.