Pagājušā gadsimta laikā slavenā Itālijas ziemeļaustrumu pilsēta ievērojami iegrima, kas saistīts ar pastāvīgu gruntsūdeņu atsūknēšanu. Gruntsūdeņu izmantošana tika apturēta, un šā gadsimta sākumā veiktie mērījumi liecināja, ka Venēcijas grimšana ir apturēta.
Taču ASV un Itālijas zinātnieku komandas jaunākais veiktais pētījums liecina, ka Venēcija turpina grimt un arī nedaudz sasvērties uz austrumiem. Turklāt par aptuveni diviem milimetriem gadā ceļas ūdens līmenis Venēcijas lagūnā, līdz ar to pilsēta zem ūdens pazūd ar ātrumu četri milimetri gadā.
Venēcijas grimšanu izraisa plaša mēroga ģeoloģiski procesi, kas zemes masu, uz kuras atrodas pilsēta, stumj uz leju un zem Itālijas Apenīnu kalniem. "Venēcija vienmēr būs kustībā," piebilda Kalifornijas Okeanogrāfijas institūta pētnieks Jehuda Boks.
Itālijas valdība turpina īstenot pretrunīgi vērtētos plānus izbūvēt zemūdens aizsargdambi, kas pasargātu Venēciju no plūdiem. Tā dēvēto Mozus dambi, kas izmaksās vismaz 4,5 miljardus eiro (3,2 miljardus latu), paredzēts pabeigt līdz 2014.gadam.
Plāns paredz jūras dibenā izvietot 78 šarnīrveida barjeras, kas tiktu paceltas brīžos, kad pilsētai draudēs plūdi.