Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks atzina, ka karā ir pieļautas taktiskas kļūdas, bet pauda pārliecību, ka vēsturē šis karš tiks vērtēts pozitīvi.
"Man ir visas cerības, ka desmit gadu laikā mēs visi būsim vienisprātis, ka šis bija nepieciešams karš, un mēs esam izkļuvuši no tā augsti paceltu galvu," viņš piebilda.
Jāatgādina, ka pagājušajā mēnesī Ričardss atzina, ka sabiedrības atbalsts karam Afganistānā sarūk, un Lielbritānijas bruņotie spēki piedzīvo zaudējumu "uztveres cīņā".
Sabiedrības atbalsta mazināšanās skaidrojama ar pakāpeniski augošo kritušo karavīru skaitu, ziņojumiem par ekipējuma un papildspēku trūkumu un pagriezienu par 180 grādiem militārajā taktikā.
Ričardss atzina, ka ir pirmais, kurš pieļauj, ka karā pielaistas kļūdas, bet vienlaikus atgādināja, ka kopš kara sākuma no Afganistānas nav īstenots neviens terora akts.
Ģenerālis atzina, ka laikā, kad tika sākta Irākas kampaņa, politiķi un armijas vadība atstāja Afganistānu novārtā, bet piebilda, ka kopš ASV prezidents Baraks Obama 2009.gadā palielināja karavīru skaitu, stratēģija bijusi korekta.
Jau ziņots, ka līdz nākamā gada beigām Lielbritānija plāno izvest no Afganistānas 500 karavīru, atstājot tur vēl aptuveni 9000 militārpersonu.
Premjerministrs Deivids Kemerons ir uzsvēris, ka Lielbritānijas saistības Afganistānā nebeigsies līdz ar pēdējā NATO karavīra izvešanu 2014.gada nogalē.
Kopš Afganistānas kara sākuma 2001.gadā šajā valstī nogalināti 389 britu karavīri, no kuriem 344 gājuši bojā kaujās.