"Mana sirdsapziņa man neļauj kandidēt uz prezidenta vai jebkuras citas amatpersonas amatu, ja vien nevalda patiesa demokrātija," teikts Baradeja paziņojuma tekstā, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā.
Viņš apsveica jauniešu iniciatīvu, kas pagājušajā gadā noveda pie plašiem tautas protestiem un prezidenta Hosnī Mubaraka gāšanas, tomēr Nobela prēmijas laureāts atzina, ka "mēs visi jūtam, ka bijušais režīms nav kritis", norādot, ka korupcija joprojām ir augsta un jaunie valsts vadītāji īsteno represīvu politiku. Viņš nosodīja pašreizējo valsts varu par "revolucionāru tiesāšanu militārajā tiesā tā vietā, lai viņus pasargātu un sodītu tos, kas nogalināja viņu draugus".
Baradeja teiktais atspoguļo arvien pieaugošo neapmierinātību sabiedrībā ar valdošo Bruņoto spēku augstāko padomi.
Ilgu laiku Baradejs tika uzskatīts par galveno kandidātu uz prezidenta amatu pēc Mubaraka gāšanas, tomēr viņa paša atbalstītāju vidū notikusi šķelšanās,.
Novembrī no viņa domubiedru grupas izstājās vairāki pārstāvji, sakot, ka Baradejs ir pārāk attālinājies no saviem iepriekš paustajiem ideoloģiskajiem principiem. Daudzi Baradeja pretinieki par viņa trūkumu uzskata daudzos gadus ārzemēs pavadītos gadus, daudzi ēģiptieši uzskata, ka viņš ir pārāk attālināts no tā, kas notiek Ēģiptē un tautas.
Baradejs pērn februārī pēc Mubaraka režīma gāšanas paziņoja, ka ir gatavs kļūt par valsts pagaidu vadītāju.
Militārā padome, kas pēc Mubaraka gāšanas pārņēma varu Ēģiptē paziņojusi, ka pilnvaras tautas vēlētām prezidentam nodos ne vēlāk kā jūnija beigās. Konkrēts prezidenta vēlēšanu datums Ēģiptē gan vēl nav noteikts.
Hosnī Mubaraks, kas pie varas bija gandrīz 40 gadus, šobrīd tiek tiesāts par demonstrantu nogalināšanu tautas sacelšanās laikā.