Benedikts XVI veselības pasliktināšanās dēļ amatu atstās 28. februārī, un, kā norādījis Vatikāns, pēc tam 15-20 dienu laikā tiks sasaukts konklāvs, lai jau Lieldienās ticīgos varētu uzrunāt jaunais pāvests. Šobrīd nav izteikta favorīta, taču izskanējušas versijas par vairākiem iespējamiem pēctečiem.
Par vienu no spēcīgākajiem kandidātiem Eiropā tiek uzskatīts 71 gadu vecais Milānas arhibīskaps Andželo Skola, kurš pēc trīs desmitgažu pārtraukuma varētu atgriezt Romas katoļu baznīcu itāļa vadībā. Pāvestam Benediktam XVI pietuvināto kardinālu katoļu avīzēs dēvē par «katolicisma kroņprinci».
Tiek prognozēts, ka nākamais pāvests varētu nākt no Latīņamerikas, kurā mīt 40% no vairāk nekā miljarda katoļu. Piedevām Brazīlijai, kas ir valsts ar lielāko katoļticīgo skaitu visā pasaulē, ir savs spēcīgs kandidāts - 63 gadus vecais Sanpaulu arhibīskaps Odilo Šerers. Kamēr Eiropā arvien vairāk cilvēku pamet baznīcu, Latīņamerikā katoļticība aizvien saglabājusi spēcīgu atbalstu.
«Iespējams, mums vajadzīgs pāvests, kurš spēj lūkoties tālāk par Eiropu un ienest baznīcā vitalitāti, kāda manāma citos kontinentos,» AP sacīja bīskaps Antonio Marto no Portugāles, piebilstot, ka Eiropā valda kultūras paguruma periods. Līdzīgu viedokli pauda kardināls Vilfrīds Napjērs no Dienvidāfrikas: «Domāju, ka šoreiz mums ir lielākas izredzes dabūt kādu, kas nav no ziemeļu puslodes, jo ir vairāki tiešām daudzsološi kandidāti no citām pasaules daļām.»
Kā viens no pārliecinošākajiem pretendentiem minēts arī kardināls Pīters Turksons no Ganas. Tā kā Benedikts XVI atkāpjoties uzsvēra, ka savos 85 gados vairs nespēj pienācīgi pildīt pienākumus, 64 gadus vecais P. Turksons varētu mazināt satraukumu, ka vecuma dēļ no amata drīzumā varētu atkāpties arī nākamais pāvests.