"Ar šo nākamo misiju mēs nodrošināsim, ka Amerika paliek pasaules līdere Sarkanās planētas izpētē, vienlaikus sperot vēl vienu nozīmīgu soli tuvāk cilvēku nosūtīšanai uz turieni 2030.gados," norādīja NASA vadītājs Čārlzs Boldens.
Ar šādu paziņojumu NASA nākusi klajā dienu pēc tam, kad tika publiskoti pirmie izpētes pašgājēja robota Curiosity uz Marsa savākto augsnes paraugu izpētes rezultāti. Pēc budžeta samazināšanas NASA šogad bija spiesta atteikties no vairākām kopējām misijām ar Eiropas Kosmosa aģentūru un cer ietaupīt līdzekļus arī jaunā robota būvē, pieturoties pie Curiosity veiksmīgā dizaina.
Jaunā izpētes pašgājēja robota nosūtīšana uz Marsu ir septītā misija, ko NASA veic vai ir ieplānojusi šīs planētas izpētē. Izpētes robots Opportunity pēta Marsa virsmu jau kopš 2004.gada, bet Curiosity, kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju (MZL), uz planētas virsmas nolaidās šā gada 6.augustā. Curiosity ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei. Vēl divi kosmosa kuģi pašreiz rotē orbītā ap Marsu.
Nākamgad NASA plāno nosūtīt uz Marsu jaunu atmosfēras pētīšanas aparātu MAVEN, bet 2016.gadā - robotu InSight, kurš pētīs Marsa ģeoloģisko attīstību.