"Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide," skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. "Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša."
Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis. Paraugi iegūti no nogulumiežiem.
Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni. "Mēs esam atklājuši apdzīvojamu vidi, kas ir tik labvēlīga dzīvībai, ka ir ļoti liela iespējamība - ja mēs būtu bijuši tur un tur būtu šāds ūdens, mēs to varētu dzert," skaidroja projektā iesaistītais zinātnieks Džons Grocingers.
Curiosity, kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju (MZL), ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei. MZL pēta Geila krāteri, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no Marsa ekvatora. Plānotajā izpētes apvidū ir dažāds iežu sastāvs, bet nevienmērīgais reljefs ļaus iegūt paraugus dažādos augstumos.