"Alianse jau ir attīstījusi sākotnējo komandas un kontroles sistēmu, lai saistītu ASV līdzekļus ar Eiropas sabiedroto nodrošinātajiem sensoriem un pārtvērējiem," publikācijā "The Wall Street Journal" norādīja Rasmusens, piebilstot, ka šomēnes un turpmākajos gados sagaida vēl citus paziņojumus par sistēmas sekmīgu attīstību. 20.-21.maijā gaidāmajā samitā Čikāgā NATO līderi cer paziņot par pirmo soli pretraķešu aizsardzības sistēmas sākotnējā izmantošanā, kas dos NATO ierobežotas, bet darbības ziņā jēgpilnas un nekavējoties pieejamas iespējas aizsardzībai pret ballistisko raķešu draudiem. "Tas ir pirmais, taču īsts solis pretī pilnam visu NATO iedzīvotāju, teritorijas un spēku pārsegumam Eiropā," norādīja Rasmusens.
Tomēr, kā jau ziņots, NATO nav spējusi panākt vienprātību ar Krieviju pretraķešu aizsardzības sistēmas jautājumā. Vašingtona un NATO norāda, ka pretraķešu aizsardzības sistēma, kuras objektus paredzēt izvietot Turcijā un Austrumeiropā, iecerēta, lai novērstu uzbrukumus no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna, kuras rīcībā nākotnē varētu nonākt kodolieroči. Savukārt Maskava bažījas, ka tā varētu ierobežot Krievijas stratēģisko spēku iespējas.
NATO aicināja šajā sistēmā piedalīties arī Krieviju, bet sarunas nonāca strupceļā, jo Maskava pieprasīja, lai tiktu parakstīts juridiski saistošs līgums, ka sistēma netiks izmantota pret pašas Maskavas sistēmām. NATO tam nepiekrita, bet piedāvāja Maskavai politiskās garantijas šajā jautājumā.
Pastiprinot spriedzi, šomēnes Krievija paziņoja, ka varētu būt spiesta izvietot Eiropā jaunas raķetes, lai nepieciešamības gadījumā atvairītu NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas radītos draudus. Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs paziņoja, ka viens no variantiem esot izvietot raķetes "Iskander" Kaļiņingradas apgabalā netālu no Polijas robežas.
Rasmusens Makarova teikto nekomentēja, bet pagājušajā mēnesī paziņoja, ka NATO ir veikusi pirmo visaptverošo pretraķešu aizsardzības sistēmas pārbaudi, kuras laikā ASV kuģi, radari un satelīti, kā arī Vācijas un Nīderlandes pārtvērēju baterijas pārbaudījušas NATO spējas aizstāvēties pret raķešu uzbrukumiem. "Pārbaude bija skaidra transatlantiskās solidaritātes demonstrācija darbībā. Tā arī parādīja NATO nerimstošo apņēmību aizsargāt mūsu dalībvalstu teritoriju un iedzīvotājus no uzbrukumiem un uzbrukuma draudiem," paziņoja Rasmusens.
Pirmie ASV satelītu, sensoru un jūrā bāzēto pārtvērēju sistēmas elementi Eiropā jau ir izvietoti, viņš piebilda. Nīderlande ir paziņojusi par ieceri uzlabot četrus pretgaisa aizsardzības kuģus ar pretraķešu aizsardzības radariem, bet Francija plāno attīstīt savlaicīgās brīdināšanas sistēmas un tālas darbības radaru. Berlīne savukārt piedāvājusi raķešu "Patriot" baterijas un piekritusi NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas komandpunkta izvietošanai alianses bāzē Ramšteinā, Vācijas dienvidrietumos, bet Turcija, Rumānija, Polija un Spānija piekritušas ASV pārtvērējraķešu un citu aktīvu izvietošanai savā teritorijā.