Latvija uzstās, ka arī bez rīcības plāna ir jāturpina nodrošināt, ka abas valstis turpina nepieciešamās reformas ceļā uz aliansi. Plāns bez plāna — šādi tiek dēvēts alternatīvais variants, par kuru pēdējās dienās diplomāti debatējuši Briselē. Tas nozīmē, ka katrai no valstīm tiks noteikts veicamo darbu saraksts, taču bez jebkādiem grafikiem un konkrēta iestāšanās laika. Tiesa, tiks uzsvērts, ka alianse ir gatava uzņemt abas valstis Ziemeļatlantijas aliansē. ASV, kas līdz šim stingri atbalstīja plānu, tagad uzsver, ka tas nav nepieciešams, jo ir iespējams arī citos veidos turpināt abu valstu ceļu uz Ziemeļatlantijas aliansi. Šādi plāni tika ieviesti tikai 1999.gadā, kad sākās Austrumeiropas valstu, to vidū arī Latvijas, ceļš uz NATO. Pirms tam aliansē jau bija iestājušās Polija, Čehija un Ungārija. Latvijas diplomāti vairākkārt uzsvēruši, ka šie plāni negarantēja iestāšanos NATO, taču bija būtisks stimuls, veicot reformas aizsardzības, tieslietu, valsts pārvaldes un pretkorupcijas jomā. Tādēļ arī tagad būtiski esot piedāvāt Ukrainai un Gruzijai sadarbības mehānismus, kuri paredzētu iekšpolitikas un drošības reformas un tādejādi palīdzētu tām sagatavoties dalībai aliansē. "Rīcības plāns ir neproporcionāli pārspīlēts," saka Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Viņš atgādina, ka savulaik, kad arī Latvijai tika piešķirts rīcības plāns dalībai NATO, ne visi to vērtēja pozitīvi. Tika pieļauts, ka šāds plāns tikai palēninās valstu iestāšanos aliansē, taču tā nenotika. Tagad esot jāiet tālāk un jāvienojas par to, kādu sadarbības formu veidot ar Ukrainu un Gruziju. Jāatgādina, ka aprīlī notikušajā NATO samitā Bukarestē dalībvalstis nespēja vienoties par rīcības plānu. Par to iestājās ASV un Austrumeiropas valstis, bet tradicionāli Krievijai draudzīgākās valstis Francija, Vācija un Itālija uzskatīja, ka vēl nav pienācis laiks to piešķirt Ukrainai un Gruzijai. Samits noslēdzās ar paziņojumu, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm, konkrēti laika rāmji gan netika minēti. Tika nolemts arī, ka NATO valstis pie šī jautājuma atgriezīsies decembra ministru sanāksmē. Taču šajā laikā tādas valstis kā Francija un Vācija tikai apstiprinājušas savu opozīciju un atsalušas arī citas. Viens no galvenajiem iemesliem bija Krievijas iebrukums Gruzijā un tam sekojošie jautājumi par to, cik nopietni Tbilisi ir gatava reformām un demokrātijas nostiprināšanai, tā vietā lai turpinātu vārdu kaujas ar Maskavu. Ukrainā savukārt ir padziļinājusies politiskā krīze. Bukarestē viens no stingrākajiem rīcības plāna atbalstītājiem bija Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņa kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka šobrīd galvenais ir turēties pie Bukarestē dotā solījuma, ka abas valstis nākotnē varēs iestāties aliansē. "Ņemot vērā to, ka dalībvalstīs nav vienprātības par rīcības plānu, prezidents uzskata, ka jāstrādā ar konkrētiem soļiem, kas palīdz iet uz priekšu," saka E.Rinkēvičs. Rīcības plānu nepiešķiršanu kā savu uzvaru var vērtēt Krievija. Jau pagājušajā nedēļā apmierinātību par alianses pozīcijas mīkstināšanu izteica Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
NATO piedāvās vājāku plānu
Ukraina un Gruzija šogad netiks pie cerētā rīcības plāna dalībai NATO NATO ārlietu ministri, otrdien tiekoties Briselē, mēģinās vienoties par konkrētiem sadarbības soļiem ar Ukrainu un Gruziju, kas būtu alternatīva tām piesolītajam rīcības plānam dalībai NATO. Lai gan abas valstis bija cerējušas, ka decembra ministru sanāksmē tās tiks pie šī plāna, gan augusta notikumi Gruzijā, gan iekšpolitiskā nestabilitāte Ukrainā vairojusi pretestību šādai rīcībai NATO iekšienē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.